ABC grāmatvedība

15/04/2026

REZIDENTS VAI NEREZIDENTS. KĀ NOMAINĪT NODOKĻU REZIDENCI?

Nesen “sērfojot” sociālajos tīklos, ieraudzīju īsu video, kurā jauns vīrietis no Apvienotiem Arābu Emirātiem (AAE), lielījies, ka, lai kļūtu par AAE nodokļu rezidentu, ir nepieciešams vien 90 dienas uzturēties AAE, pēc kā var aizmirst par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā ir tiesa, ka AAE iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 0%, taču vīrieša apgalvojums nav visai korekts. Lai kļūtu par AAE nodokļu rezidentu, tikai ar uzturēšanos AAE 90 dienas būs par maz. 😊

Savukārt Latvijā, lai kļūtu par nodokļu rezidentu, pietiek ar deklarētu dzīvesvietu. Minimālais uzturēšanās laiks Latvijā – nav noteikts. Nodeklarējies – un gatavs! 😊 Latvija ir gatava aplikt visus Tavus ienākumus – kā Latvijā, tā arī ārvalstīs gūtos - ar IIN 25,5%. Laipni lūdzam Latvijā! 😊

Lai arī pašlaik saistībā ar AAE vairāk ir aktuāls jautājums – ko nu tagad? Vai AAE ir droša vieta, uz kurieni doties, tostarp nodokļu (un nodokļu rezidences maiņas) apsvērumu dēļ, jautājums par nodokļu rezidenci Latvijā un tās maiņu – joprojām ir aktuāls visiem, kas plāno vai domā par labākas dzīves meklējumiem citās valstīs.

Par to tad arī parunāsim šodien… Drīzāk aizsāksim šo tēmu, jo tas ir jautājums, kam būtu jāpievērš uzmanība visiem, kas plāno vai jau pārvākušies uz citu valsti (vai ilgstoši tur dzīvo, saglabājot saikni ar Latviju).

IEDALĪJUMS REZIDENTOS UN NEREZIDENTOS

Nodokļu maksātāju klasifikācija rezidentos un nerezidentos ir nepieciešama, jo nodokļu tiesībās pastāv atšķirības starp rezidenta un nerezidenta ienākumu aplikšanu ar nodokli. Proti, lai arī nodokļus maksā gan rezidenti, gan nerezidenti, tomēr attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem ir noteikta atšķirīga nodokļa maksāšanas kārtība.

Piemēram, nerezidenti maksā nodokļus tikai par Latvijā gūtajiem ienākumiem, ja tie ir ar nodokli apliekami. Savukārt fiziskās personas – rezidenti – nodokli Latvijā maksā PAR VISIEM – ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – gūtajiem ienākumiem, izņemot atsevišķus likumā paredzētos gadījumus.

Ja Jūs tagad domājat : “Oh! Tas nozīmē, ka viss, ko man ir jāizdara – ir jāizdeklarējas no dzīvesvietas Latvijā, lai ienākumi, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, VIDam kļūtu mazāk pamanāmi un lai kredītiestādes vairs neziņotu VID par manu (kā Latvijas nodokļu rezidenta) apgrozījumu kontos ” Jūs maldaties! Jūs tiksiet uzskatīts par Latvijas nodokļu rezidentu arī tad, ja Latvijā uzturēsieties 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas, vai beidzas taksācijas gadā.

Vienlaikus nodokļa rezidenta statuss netiek noteikts galīgi un šis jautājums var tikt pārskatīts. Proti, Jūs tiksiet uzskatīti par rezidentu vai nerezidentu ATKARĪBĀ NO FAKTISKAJIEM APSTĀKĻIEM, kuri ir vērtējami katrā konkrētajā gadījumā un nodokļa likuma piemērošanas brīdī. Ja šie apstākļi mainās, var mainīties arī Jūsu nodokļu maksātāja statuss. Tāpēc tas vien, ka Jūs konkrētā brīdī atbilstat rezidenta vai nerezidenta statusam, nenozīmē, ka Jūs šo statusu saglabāsiet nemainīgi.

VAR VĒRSTIES VID

Ja Jūs uzskatāt, ka Jūs vairs neatbilstat Latvijas nodokļu rezidenta statusam, Jūs varat vērsties ar iesniegumu VID ar lūgumu atzīt Jūs par ārvalstu nodokļu maksātāju jeb nerezidentu. Tikai būtiski atcerēties, ka nevienas valsts nodokļu administrācija (arī Latvijas VID) tāpat neatteiksies no iespējas Jūsu ienākumus aplikt ar nodokļiem. 😊 Jums būs jāpierāda, ka Jūs neesat Latvijas nodokļu rezidents; un faktiski esat citas valsts nodokļu rezidents.

Ne mazāk būtiski ir atcerēties, ka VID lēmums par Jūsu nodokļa maksātāja statusu nebūs pārsūdzams, jo tas pats par sevi neradīs Jums nekādas nodokļu sekas. Tas attiecās gan uz VID lēmumu, kas taisīts par Jūsu nodokļu rezidenta statusa maiņu, kas vērsts “uz nākotni”, kā arī uz lēmumu, kas vērsts “uz pagātni” (t.i., par iepriekšējiem periodiem).

Vien tas, ka tiesību normās ir paredzēti pienākumi, kuri ir atkarīgi no rezidences statusa (piemēram, nodokļu rezidentam var būt pienākums sniegt gada ienākuma deklarāciju), nenozīmē, ka nodokļu rezidenta statusa noteikšana rada Jums galīgas tiesiskas sekas. Par tiesiskām sekām netiek uzskatītas likumā noteiktus pienākumus, kuri iestājas atkarībā no likumā noteiktu priekšnoteikumu – gan faktisku, gan tiesisku – izpildīšanās.

Likums tikai nosaka kritērijus (piemēram, deklarētā dzīvesvieta Latvijā), pamatojoties uz kuriem Jūs tiksiet uzskatīti par rezidentu, nevis nosaka VID kompetenci izdot lēmumu (t.i., administratīvo aktu) par nodokļu rezidences statusa noteikšanu ar saistošu un nemainīgu spēku.

Nodokļu sekas Jums radīs tikai tāds VID lēmums, ar kuru VID Jums:
1)atņems kādas tiesības,
2) noteiks kādu pienākumu (piemēram, pienākumu samaksāt nodokli);
3) vai kā citādi galīgi un saistoši ietekmēs Jūsu tiesisko stāvokli.

Tāpēc tas vien, ka VID Jūs uzskata par Latvijas nodokļu rezidentu, neliedz Jums pierādīt, ka Jūs tāds neesat, ja nu šāda nepieciešamība jebkad rastos. 😊 Jebkurā gadījumā jautājumos par nodokļa maksātāja statusa maiņu vēršaties pie Jūsu advokāta. 😊 Vai, ja tāda Jums nav, tad pie manis. 😊

Jūsu Alisa

19/02/2026

VID VAIRS NEVARĒS TIK VIEGLI VĀKT INFORMĀCIJU PA LABI UN PA KREISI!

Vēl viens negaidīts pavērsiens notika saistībā ar VID “informācijas pieprasījumiem”.

Jau rakstīju iepriekš, ka šobrīd spēkā ir jaunā nodokļu administrēšanas kārtība, kas notiek trīs posmos:
1)informācijas pieprasīšana;
2) nodokļu kontrole
3) nodokļu audits.

Ja nodokļu kontroles un audita veikšana ir regulēta un ierobežota laikā, tad informācijas pieprasīšana – nē. Rezultātā praksē ļoti bieži ir jānovēro situācijas, kad VID “informācijas pieprasīšanas” aizsegā pēc būtības īsteno nodokļu kontroli vai auditu.

Turklāt, “informācijas pieprasīšana” notiek ĀRPUS jebkāda administratīvā procesa, kas nozīmē to, ka Jūs esat pilnīgi neaizsargāti pret to, ka VID vāc par Jums informāciju. Jūs nevarat ne par to iebilst, ne sūdzēties, ne pieprasīt iepazīties ar savākto informāciju.

Taču ir noticis kāds interesants pavērsiens, kas maina visu…

VAI INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMI IR APSTRĪDAMI?

Jau iepriekš rakstīju, ka pagājušā gadā Augstākās tiesas Senāts mainīja praksi attiecībā uz VID “informācijas pieprasījumiem”. Proti tiesa nolēma, ka ir jānošķir divi gadījumi:

1) ja šāda VID pieprasījuma adresātam informācijas sniegšana ir tikai tiesība (nevis pienākums), tas ir, PERSONA TIEK UZKLAUSĪTA, un informācijas nesniegšanas sekas būtībā ir tikai risks, ka iestāde gala lēmumu pieņems bez personas sniegtās informācijas – tad šādu informācijas pieprasījumu ir jāuzskata par starplēmumu vai procesuālu darbību, kuru APSTRĪDĒT NEVAR;

2) turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms (tai skaitā ar piespiedu izpildi) un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods), tads šāds informācijas pieprasījums rada tiesiskas sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu, kas IR APSTRĪDAMS.

Tātad, ja, piemēram, saņemat informācijas pieprasījumu, kurā par informācijas nesniegšanu VID draud ar administratīvo sodu, vai draud izslēgt Jūsu uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra vai apturēt saimniecisko darbību, tad šādu informācijas pieprasījumu VAR APSTRĪDĒT, jo šādi “draudi” neatstāj vietu šaubām, ka tā nav tikai Jūsu uzklausīšana un Jūsu paša izvēle sniegt informāciju. Savukārt, ja šādu “draudu” nav – tad informācijas pieprasījumu apstrīdēt nevar.

Taču Augstākās tiesas Senāts nu ir gājis vēl tālāk lietā, kas skar VID informācijas pieprasījumus attiecībā uz FIZISKU PERSONU. Proti, jautājums nav par VID pieprasījumiem pašai fiziskai personai,bet gan par VID INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMIEM PAR ŠO FIZISKO PERSONU NO CITIEM AVOTIEM, ievācot:

1) bankas kontu pārskatus (arī ārvalstu bankās),

2) informāciju no citām iestādēm (šajā konkrētajā lietā – no Lauksaimniecības datu centra par fiziskās personas dzīvniekiem);

3) informāciju no tīkmekļvietnes (par fiziskās personas dzīvniekiem pārdošanai);

4) u.c. informāciju no citiem avotiem.

FIZISKĀS PERSONAS DATIEM IR NOZĪME

Latvijas Republikas Satversme, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz ikvienam tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un normatīvajos aktos ir nostiprinātas personas subjektīvās tiesības uz savu personas datu aizsardzību, tostarp arī AIZSARDZĪBU PRET NEPAMATOTU PERSONAS DATU APSTRĀDI.

Nepamatota datu apstrāde, pati par sevi veido personas tiesību aizskārumu arī bez tālāku pakārtotu seku konstatēšanas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz fiziskām personām, nav obligāti konstatēt, vai VID informācijas pieprasījumā ir ietvēris kādus “draudus”. Svarīgi tikai konstatēt faktu, ka VID vāc informāciju par FIZISKO PERSONU no citiem avotiem (tādā veidā pēc būtības aizskarot FIZISKĀS PERSONAS PRIVĀTĀS DZĪVES NEAIZSKARAMĪBU).

Tiesa norādīja, ka fizisko personu datu apstrāde, kas notiek ārpus konkrēta procesa (piemēram, administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa), ir VID faktiskā rīcība, kas ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Proti, šādus VID informācijas pieprasījumus var apstrīdēt!

Tiesai ir jāpārbauda apstrādes veida un apjoma pamatojums, tostarp atbilstība ES regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī regulā ietverto datu apstrādes principu ievērošanu.

Ja tiks konstatēts, ka VID ir pārkāpis FIZISKĀS PERSONAS DATU APSTRĀDES kārtību, tad tas būs pamats runāt par VID savāktās informācijas (jeb pierādījumu) nepieļaujamību nodokļu uzrēķina pamatošanai.

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Un ja Jums ir problēmas ar VID, nepalieciet vieni, meklējiet juridisko palīdzību. Mani kontakti ir pieejami lapā.

Jūsu Alisa

17/02/2026

17/02/2026

TIESA PĀRMET PAVIRŠĪBU GRĀMATVEDĪBAS DOKUMENTU PĀRBAUDĒ

Daudzu gadu garumā novēroju nemainīgu VID praksi – jebkādas mazākās pretrunas vai neprecizitātes paskaidrojumos par vairākus gadus atpakaļ notikušiem darījumiem vai neprecizitātes grāmatvedības dokumentos ir pietiekams pamats apšaubīt darījumus un izdarīt secinājumus par to neesamību, nemaz nevērtējot darījumu pamatojošus dokumentus detalizētāk. Rezultātā – uzņēmējs ir spiests gadiem tiesāties, lai pierādītu savu taisnību.

Tieši tā tas atgadījās ar šā raksta varoni.

VID, veicot pārbaudi, secināja, ka valdes loceklis mēdza izņemt no kases naudu. Minētais apstāklis bija pietiekams, lai izdarītu secinājumu par to, ka izmaksu pamatojums valdes loceklim ir darba attiecības, un secīgi par šīm izmaksām uzņēmumam bija pienākums aprēķināt un ieturēt algas nodokļus.

Uzņēmums skaidroja, ka tas nodarbojas ar automašīnu tirdzniecību. Valdes loceklis (kas ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks) mēdza iegādāties automašīnas par saviem līdzekļiem, tādējādi kreditējot uzņēmumu. Naudas izņemšana no kases ir tikai savstarpēji norēķini, jo uzņēmumam ir pienākums norēķināties ar valdes locekli (kā kreditoru). Secīgi – šo norēķinu pamatojums nav saistāms ar darba attiecībām, un algas nodokļus uzņēmumam par šiem norēķiniem nav jāmaksā.

Lieta nonāca tiesā, kura secināja, ka VID nodokļu rēķins pēc būtības ir pamatots tikai ar trūkumiem grāmatvedības dokumentos un valdes locekļa paskaidrojumiem (kurus VID uzskatīja par maz ticamiem).

TIESA PĀRMET PAVIRŠĪBU

Tiesa pārmeta VID to, ka tas pēc būtības nevērtēja grāmatvedības dokumentus, no kuriem ir iespējams izsecināt, ka valdes loceklis (un vienīgais īpašnieks) ir iegādājies transportlīdzekļus uzņēmuma vajadzībām. Tāpat VID nav vērtējis nevienu pirkuma līgumu un tajos ietverto informāciju. Tikai pārmetumi par trūkumiem dokumentos un, VID ieskatā, apšaubāmiem paskaidrojumiem.

Tiesa norādīja, ka pat tad, ja darījuma pieraksta formālie aspekti grāmatvedības kontu sistēmā nav pietiekami pārskatāmi (vai būtu jānoformē citā kārtībā), tas automātiski nenoved pie secinājuma, ka ir pamats uzrēķināt algas nodokli. Algas nodokļa uzrēķins prasa konstatēt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrajā daļā esošo apstākļu kopumu, kas saistīti ar darījuma būtību (tas ir, ka tieši darba attiecības ir izmaksu pamatā).

Tātad ne tikai jāvērtē atsevišķu grāmatvedības dokumentu uzskaites nepilnības, bet jāizdara secinājumi, ka maksājumi patiešām pēc būtības nav saistāmi ar savstarpējiem norēķiniem starp (šajā gadījumā) valdes locekli un uzņēmumu. Līdz ar to nav pieļaujams izdarīt jebkādus secinājumus, nepārbaudot grāmatvedībā esošos dokumentus. Turklāt PAT FORMĀLA ŠO DOKUMENTU PĀRBAUDE NAV PIETIEKAMA. Būtiski ir pārbaudīt darījuma esību.

Apstāklis, ka valdes loceklis (un īpašnieks) nav “kreditējis” uzņēmumu klasiskā nozīmē – t.i., izsniedzot naudas līdzekļus saskaņā ar kredītlīgumu, bet gan iegādājies transportlīdzekļus uzņēma saimnieciskai darbībai - nenozīmē, ka viņš nav uzskatāms par “kreditoru”, ar kuru uzņēmumam ir pienākums norēķināties.

Jēdzieni „kreditors” un „kredītsaistības” ir vienlīdz attiecināmi gan uz situācijām, ja izsniedz naudas līdzekļus, pamatojoties uz kredītlīgumu, gan uz situācijām, kad norēķini notiek par preci ar pēcapmaksu. Izskatāmajā gadījumā valdes loceklis (un īpašnieks) finansēja savu uzņēmumu nevis tādējādi, ka iemaksāja noteiktu summu kasē vai bankas kontā, bet tādējādi, ka iegādājās transportlīdzekļus, un ļāva uzņēmumam norēķināties par šo preci ilgstošā laika posmā pēc preces piegādes (pēcapmaksa).

TO KAS NAV RAKSTĪTS SPRIEDUMĀ, BET KAS IR NEMAZĀK BŪTISKS

No vienas puses šo stāstu šeit varētu arī pabeigt – izteikt VID sabiedrisko “Fui” un iet mājās. Tomēr šajā spriedumā ir vēl kas….

Tiesa mēģināja attaisnot (bet varbūt otrādi – tieši nosodīt) VID darbību, neveicot padziļinātu grāmatvedības dokumentu pārbaudi ar to, ka nodokļu uzrēķins ir veikts datu atbilstības pārbaudes rezultātā. Proti, datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus. Līdz ar to datu pārbaude ir salīdzinoši vienkārša nodokļu samaksas pareizības pārbaude, kurā no nodokļu maksātāja NETIEK PIEPRASĪTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATTAISNOJUMA DOKUMENTI.

Tiesa norāda, ka metodoloģiski tas atbilst datu atbilstības pārbaudes procedūras regulējumam, taču šādas pārbaudes darbības nav pietiekamas, lai varētu pamatot nodokļu uzrēķinu konkrētajos apstākļos.

Pēc būtības tiesa saka, ka VID bija jāuzsāk padziļinātu pārbaudi jeb auditu…

Kopš 2023.gada spēkā ir jauna nodokļu administrēšanas kārtība, saskaņā ar kuru tai ir 3 stadijas: 1) informācijas pieprasīšana; 2) nodokļu kontrole (jeb apvienota tematiskā pārbaude + datu atbilstība pārbaude) un 3) audits.

Un lūk man ir jautājums… vai mūsdienās tik populārā VID īstenotā “informācijas pieprasīšanas stadija”, kuras ietvaros VID pieprasa visu iespējamo, tai skaitā saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus un ne tikai, tiešām ir tikai informācijas pieprasīšanas stadija vai tomēr slēptais audits? Domāju, ka slēptais audits…

Tieši par to mēs jau nākošnedēļ parunāsim ar VID tiesā. 😊

Jūsu Alisa

09/02/2026

0% AIZDEVUMS SAISTĪTAM UZŅĒMUMAM – PĀRĀK BĪSTAMI?

Gadi iet, bet jautājums par to, vai bezprocentu aizdevums ir pieļaujams, nezaudē savu aktualitāti.

Šajā sakarā vēlos atgādināt, ka, ja aizdevuma darījums ir veikts ar saistītu komercsabiedrību, aizdevumiem ir jāatbilst tirgus vērtībai, proti, procentu likmei ir jābūt tirgus vērtībā. Aizdevuma piešķiršana ar 0 % procentu likmi ir pieļaujama gadījumos:

1)kad darījuma puses nav savstarpēji saistītas,

2) vai tad, ja saistīto personu aizdevuma darījumam ir piemērojams likumā paredzētais izņēmums no transfertcenu korekcijas pienākuma.

Ja, piemēram, Latvijas komercsabiedrība SAŅEM bezprocentu aizdevumu no ārvalstu saistītās komercsabiedrības, šāds darījums pats par sevi nerada nodokļu riskus Latvijā, taču nodokļu riski var rasties aizdevēja – ārvalstu saistītās komercsabiedrības - jurisdikcijā.

Savukārt, ja Latvijas komercsabiedrība IZSNIEDZ bezprocentu aizdevumu ārvalstu saistītai komercsabiedrībai, tad nodokļu riski var rasties Latvijas komercsabiedrībai, ja vien Latvijas komercsabiedrība nespēs 0% likmi pamatot kā tādu, kas atbilst tirgus vērtībai.

Ņemot vērā, ka ar 2026. gada 1. janvāri, komersantiem, kuru kopējais darījumu apjoms ar saistītām ārvalstu komercsabiedrībām iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro, ir pienākums iesniegt VID kontrolēto darījumu pārskatu (KDP), un turklāt drīz arī strukturēto datu formā, tad visi Latvijas komercsabiedrību bezprocentu aizdevumi ārvalstu saistītām komercsabiedrībām kļūs UZKRĪTOŠI PAMANĀMI.

Šajā kontekstā gribētu izstāstīt kāda Latvijas uzņēmuma stāstu par bezprocenta aizdevumu saistītai ārvalstu kokmercsabiedrībai, kas nesen tika izskatīts tiesā… Lai arī ir paredzams, ka šim stāstam būs turpinājums, tomēr tas ieskicē virzienu, kādā domā VID un tiesa.

REIZ DZĪVOJA

Reiz, Latvijas komercsabeidrība AAA piešķīra aizdevumu saistītai ārvalstu komercsabiedrībai BBB. Sākotnēji aizdevums tika piešķirts ar procentu likmi – 6% gadā, taču puses vienojās par lielāku aizdevuma pamatsummu, bet par mazāku procentu likmi - 3,2% gadā.

Pielīgtos procentus Latvijas komercsabiedrība AAA aprēķināja, taču BBB tos nesamaksāja. Tāpēc AAA šos procentus kapitalizēja, palielinot kopējā pamatparāda summu.

Kādā brīdī puses izsniegtajam aizdevumam sāka piemērot 0% likmi, skaidrojot to ar saistītās ārvalstu komercsabiedrības BBB finanšu grūtībām. Lēmums par 0% likmes piemērošanu tika pieņemts abu komercsabiedrību grupas vadības līmenī, bet netika nostiprināts rakstveidā.

Aizdevumam piemēroto 0% likmi AAA uzskatīja par atbilstošu tirgus vērtībai, kas tika pamatots arī transfertcenu dokumentācijā. Proti, AAA ieskatā 0% likme atbilst tirgus vērtībai, jo jebkurš saprātīgs un nesaistīts kreditors atbilstoši augstāk minētajiem apstākļiem (tas ir, darījuma pusei piedzīvojot grūtības saimnieciskajā darbībā) piemērotu 0 % likmi, lai tādā veidā nodrošinātu izsniegtā aizdevuma pilnīgu atmaksu.

Tomēr ne VID, ne tiesa nenoticēja AAA, uzskatot, ka aizdevumam piemērotā 0% neatbilst tirgus vērtībai, papildus nomaksai budžetā aprēķinot UIN un nokavējuma naudas par vairākiem gadiem (t.i., par visu periodu, kad aizdevumam tika piemērota 0% likme).

Tiesa norādīja, ka uzņēmējdarbība ir saistīta ar dažāda veida riskiem. Izskatāmajā gadījumā AAA nav pamatojusi procentu likmes 0 % piemērošanu ar ĪPAŠU APSTĀKĻU ESĪBU. Savukārt apstākļi par saistītā uzņēmuma BBB finanšu grūtībām konkrētajā gadījumā NAV PAMATS PIEMĒROT IZŅĒMUMU no vispārējā principa darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem.

Turklāt, tiesa piešķīra nozīmi tam, ka 0% likmes piemērošana, notika neievērojot aizdevuma līguma nosacījumus. Proti, grozījumi aizdevuma līgumā par 0% piemērošanu – nebija nostiprināti rakstveidā. Tādēļ atbilstoši aizdevuma līgumam procentu aprēķins bija veicams līdz līguma izpildes dienai.

AR KO BEIDZĀS 0% LIKMES PIEMĒROŠANA?

Kā tas izriet no iepriekš minētā, transfertcenu dokumentācijas esamība 0% likmes pamatošanai – izrādījās nepietiekama. Tāpat kā nepietiekama izrādījās pierādījumu bāze, kas ticami varēja pamatot BBB grūtības saimnieciskajā darbībā. Turklāt saistītā uzņēmuma finanšu grūtības tiesa neatzina par pietiekamu pamatu (vai īpašiem apstākļiem) 0% likmes piemērošanai. [Paredzams, ka par šo vēl turpināsies strīds, taču paturiet to prātā!]

Turklāt, VID un tiesa piešķīra nozīmi arī apstākļiem, kas VID un tiesas ieskatā liecināja par AAA rīcību, kas nav raksturīga kreditoram attiecībās ar nesaistītu personu (piemēram, līguma nosacījumu ignorēšana, papildus BBB parādsaistību pārņemšana, zinot, ka BBB nepilda jau uzņemtās saistības atbilstoši aizdevuma līgumam, utt.).

Likums paredz, ka par (ar UIN apliekamo) nosacīti sadalīto pelņu uzskata arī ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, (..), ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai).

Ņemot vērā minēto, VID:
1) veica procentu ieņēmumu aprēķinu (tas ir 0% vietā aprēķināja 2, 61% un 4,91%), nosakot to ienākumu, kuru AAA būtu saņēmis, ja darījums būtu starp nesaistītām personām;

2) noteica darījuma cenas (vērtības) un tirgus cenas (vērtības) starpību, un par šo summu palielināja ar UIN apliekamo ienākumu.

Lūk tā… ar tiem bezprocentu aizdevumiem. Pēdējais brīdis izvērtēt, vai Jūsu uzņēmuma piešķirtais aizdevums atbilst tirgus vērtībai. Ierakstot 0% VID sniedzamajā kontrolēto darījumu pārskatā, Jūs automātiski piesaistāt savam uzņēmumam VID pastiprināto uzmanību un palielināt nodokļa uzrēķina risku, bet vai Jūsu rīcībā jau ir pamatojums (dokumentācija un pierādījumi), kas pamatotu īpašos apstākļus 0% likmes piemērošanai?

Jūsu Alisa

28/01/2026

VAI “UZŅĒMUMU PĀREJAS” ĒRA IR BEIGUSIES?

Nevar nepamanīt, ka ar vien retāk uzņēmēji saņem no VID “mīlestības vēstuli” ar aicinājumu samaksāt kāda cita uzņēmuma nodokļu parādus, jo, VID ieskatā, ir notikusi šā uzņēmuma (parādnieka) pāreja. Arī tiesā uzņēmumu pārejas jautājumi tiek skatīti retāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka “uzņēmumu pārejas” ēra ir beigusies. Domāju, ka mēs vēl esam tālu no tā…

Atskatoties, kā gadu laikā ir mainījusies prakse, teiktu, ka šobrīd esam aizgājuši tiktāl, ka teju uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) atstātā kases aparāta paņemšana lietošanā var novest pie secinājuma, ka esi pārņēmis visu uzņēmumu un secīgi tā nodokļa parādus ar visām no tā izrietošām sekām. Labi, es mazliet pārspīlēju un ironizēju…., bet ja nopietni…

DARBINIEKI

Viens no uzņēmumu pārejas būtiskiem elementiem ir darbinieki. Patiesībā VID nav būtiski jāiespringst, meklējot uzņēmumu pārejas. Viss, ko viņiem ir jādara – ir jāpaseko “nodokļu parādnieka” darba ņēmēju kustībai. Ja darbinieki pēkšņi draudzīgi “sadodas rociņās” un “pārceļo” uz jauno darba vietu – Bingo! Tālākais process vairāk atgādina spēli “atrodi 10 līdzības”. 😊

Ja pirmsākumos par uzņēmumu pāreju liecināja apstākļi, ka uz jauno darba vietu pārgāja strādāt lielākā daļa no uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) darbinieku, turklāt vēl īsā laika posmā, tad šobrīd ir pietiekami konstatēt, ka jaunais uzņēmums savu saimniecisko darbību uzsāka ar “nodokļu parādnieka” darbiniekiem… pat, ja tie bija vien daži.

Turklāt, VID prakse ieskaitīt darbinieku skaitā arī tos, kuri uzsāka darba tiesiskās attiecības ar jauno uzņēmumu vairākus mēnešus vai pat gadus (!) pēc darba attiecību pabeigšanas ar uzņēmumu (“nodokļu parādnieku”) nekur nav pazudusi.

AKTĪVI ĪPAŠUMĀ

Vēl mūsu ex-prezidents, Egils Levits, būdams Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, sprieda par to, ka, ja nekustamais īpašums uzņēmumam nepieder, tad tas neietilpst uzņēmumā. Secīgi, ja tas neietilpst uzņēmumā, tad to nevar nodot citam.

Kādu laiku mūsu administratīvās tiesas sprieda līdzīgi. Tomēr laiki ir mainījušies. Šobrīd lielāka nozīme tiek piešķirta vienkārši faktam, ka “jaunais” uzņēmums (jeb “pārņēmējs”) aktīvu lieto. Proti, ja no pārējiem apstākļiem var izdarīt secinājumu, ka “jaunais” uzņēmums ir pārņēmis uzņēmumu “nodokļu parādnieku” un pēc fakta turpina tā saimniecisko darbību, tad īpašumtiesību faktam netiks piešķirta būtiska nozīme.

“BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM”

Viena no uzņēmuma pārejas pazīmēm ir tā, ka no “nodokļu parādnieka” uz jauno uzņēmumu pārgāja tika daudz, ka pēc fakta tiek turpināta “nodokļu parādnieka” saimnieciskā darbība bez būtiskām izmaiņām.

Proti, ja no uzņēmuma (“nodokļu parādnieka”) paņēmi mazliet – tad iespējams, uzņēmuma pāreja netiks saskatīta un izkļūsi cauri ar “vieglu izbīlu”. Tomēr, ja paņēmi pārāk daudz, pēc būtības turpini “nodokļu parādnieka” saimniecisko darbību, tad visticamāk būs vien jāmaksā…

Vienlaicīgi, brīžiem liekās, ka šis “bez būtiskām izmaiņām” aspekts netiek pienācīgi izvērtēts. Proti, par uzņēmumu pāreju, pēc VID domām, var liecināt teju katrs sīkums…, piemēram, kases aparāts, ko iepriekš lietoja “nodokļu parādnieks”.

Tāpēc, ja, piemēram, vēlies atvērt savu restorānu un esi ticis pie kāda izbijuša restorāna telpām, kur ir atstāts vecs, no uzskaites noņemts kases aparāts,… noliec kur to paņēmi! Tev to nevajag! Tas nebūs lētāk!

Izbijušam restorānam bija foršs nosaukums, kuru Tu gribi paturēt? Izmet šo neprātīgo ideju no galvas, bet veco restorāna izkārtni ar foršo nosaukumu sadedzini uz sārta! 😊

“UZŅĒMUMA SASKALDĪŠANA”

Klasiskajā nozīmē , atsavināt un pārņemt var:
1)gan uzņēmumu kopumā jeb kā visu lietu kopību;
2) gan uzņēmuma patstāvīgo daļu jeb kā relatīvi nošķirtu autonomu lietu kopību.

Komerclikuma izpratnē ar uzņēmuma patstāvīgu daļu saprot uzņēmuma relatīvi nošķirtu autonomu daļu, kura tiek izmantota vienotai darbībai un pašpietiekama šīs darbības veikšanai. Uzņēmuma patstāvīgo daļu raksturo tie paši parametri, kas raksturo uzņēmumu kopumā – tajā ietilpst savi aktīvi, savi pasīvi, sava klientūra, savs know-how.

Tomēr šobrīd aizgājām tik tālu, ka “mīlestības vēstuli” no VID var saņemt teju jebkurš, kur stāvējis blakus uzņēmumam (“nodokļu parādniekam”). Proti, arvien biežāk vēstule tiek izsūtīta vairākiem adresātiem. “Tu paņēmi “nodokļu parādnieka” kases aparātu, bet viņš paņēma nomā telpas, tāpēc Jums solidāri jāatbild par “nodokļu parādnieka” parādu” skan VID vēstule.

“LĪDZ PĒDĒJAM ASINS PILIENAM”

Pie pozitīvām ziņām gan jāatzīmē, ka arī VID prakse mainās, un, ja tiek sniegti pietiekams pārliecinoši pierādījumi un argumenti tam, ka uzņēmumu pāreja nav notikusi, tad VID mēdz biežāk izbeigt uzņēmumu pārejas lietvedību. Proti, nav tā, ka visos gadījumos VID rīkojas pēc principa “Mums nav taisnība, bet mēs cīnīsimies līdz pēdējam asins pilienam”. Tāpēc brīdinājuma vēstules saņemšana no VID vēl nebūt nenozīmē “visam beigas”, bet pasvīst, lai pārliecinātu VID vai tiesu par to, ka uzņēmumu pārejas nebija, vajadzēs. 😊

IR NOTICIS VĒL KAS…

Nesen ir noticis vēl kāds būtisks pavērsiens uzņēmumu pārejas lietās… par ko es pastāstīšu jau nākošajā rakstā.. 😊 Jebkurā gadījumā, ja saņēmāt Brīdinājumu par iespējamu uzņēmumu pāreju, meklējiet advokātu. Ja Jums tāda nav, zvaniet man. :)

Jūsu Alisa

07/01/2026

IZDEVUMU KOMPENSĀCIJA PAR ELEKTROAUTO UZLĀDI

Turpinām apskatīt jaunākos grozījumus likumos, un precīzāk – grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodoklī” un tā piemērošanas noteikumos. Šodien paturpināsim par grozījumiem MK noteikumos, saskaņā ar kuriem ar algas nodokli turpmāk nebūs apliekama izdevumu kompensācija par darba devējam piederoša elektrotransportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā.

Darbinieks darba devējam piederošu elektroauto var uzlādēt trīs veidos:

1)darba vietā,

2) publiski pieejamā uzlādes stacijā;

3) vai darbinieka dzīvesvietā.

Līdz šim problēmas radīja darba devēja elektroauto uzlāde darbinieka dzīvesvietā, jo likums nenoteica konkrētus kritērijus izdevumu kompensācijas apmēra noteikšanai. Tādēļ radās neskaidrība par to, vai izdevumu kompensācija par elektroauto uzlādi darbinieka dzīvesvietā ir/nav jāvērtē kā darbinieka labums, par kuru jāmaksā algas nodokļi.

Ar grozījumiem MK noteikumos, tiek noteikts, ka ienākumi, par kuriem NAV JĀMAKSĀ ALGAS NODOKLIS ir arī darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā DARBA DEVĒJAM PIEDEROŠAM elektroauto (t.i., tādam, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais elektroauto ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā.

Izdevumu kompensācijas apmēru plāno noteikt, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar elektroauto ražotāja izsniegtā auto atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20%, ja ir izpildīti noteikti kritēriji:

1) par elektroauto tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN);

2) līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts STARP DARBINIEKU UN ELEKTROENERĢIJAS PIEGĀDĀTĀJU;

3) ja elektroauto elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina ATSEVIŠĶU UZSKAITES KĀRTĪBU par šā elektroauto elektroenerģijas uzlādi darba vietā;

4) darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīves vietā un darba devējs kompensē grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā to izdevumu daļu, kas attiektos uz elektroenerģijas uzlādi elektroauto. Nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst elektroauto elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (t.sk. darba vietā, publiskā uzlādes stacijā).

Lai arī tas nav tieši pateikts pašos MK noteikumos, tomēr anotācijā ir skaidrots, ka, par darbinieku minētās normas piemērošanā uzskatāmi ARĪ KAPITĀLSABIEDRĪBAS PADOMES VAI VALDES LOCEKĻI, ar kuriem nav darba tiesisko attiecību, bet ir uz cita veida līguma pamata nodibinātas attiecības, uz kuru pamata kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi pilda savus pienākumus kapitālsabiedrībā.

IR PADOMĀTS ARĪ PAR CITIEM

Iepriekš minētie nosacījumi tiks attiecināti arī uz tiem gadījumiem, ja darba devējs ir atbrīvots no UVTN tāpēc, ka:

1) Elektroauto tiek izmantots tikai un vienīgi darba devēja saimnieciskās darbības vajadzībām un ir deklarēts CSDD reģistrā (kā transportlīdzeklis, kurš tiek izmantots vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām, norādot maršruta kontroles sistēmas darbības nodrošinātāju); vai

2) Tāpēc, ka darba devējs apstrādā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kārtējā gada 1.janvārī ir apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, ievērojot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.panta 6.punkta nosacījumus (kurus es detalizēti šeit neaprakstīšu).

UZ KO NEATTIEKSIES?

Minētā kārtība attieksies tikai uz PILNĪBĀ ELEKTRISKIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM. Minētie grozījumi NEATTIEKSIES UZ HIBRĪDIEM (ko apstiprināja arī VID).

Turklāt nevar nepamanīt, ka MK noteikumos tiek lietots vārdu salikums “DARBA DEVĒJAM PIEDEROŠS TRANSPORTLĪDZEKLIS”, kas izslēdz no noteikumu piemērošanas turējumā vai cita veida valdījumā esošos transportlīdzekļus. Piemēram, ar MK noteikumiem nav nosegti gadījumi, kad UVTN nav jāmaksā tāpēc, ka darba devējs elektroauto nomā no fiziskās personas (tai skaitā, ja ir noslēgts nomas vai patapinājuma līgums ar darbinieku).

Jūsu Alisa