03/01/2024
Vienmēr atceries, ka vienīgais, kurš neatļauj Tev būt laimīgam - esi Tu pats.
Pārstāj dzīvot barojot sevi ar novecojušo upurisko pārliecību: “bet viņš! Ja viņš nebūtu tā izturējies…ja tas cilvēks nebūtu bijis tik netaisnīgs..vai - mani nodeva, mani pameta, mani atgrūda, mani neievēroja, mani neatzina, mani nepieņēma utt.”
Sanāk, ka Tu esi vēljoprojām bezpalīdzīgs mazulis, kurš nav spējīgs neko noteikt, mainīt, gribēt un negribēt un kurš sagada, ka visi citi Tevi auklēs, mierinās, aizstāvēs un glābs kā vecāki bērnībā? Visiem citiem pieder pasaule, bet Tev, vēljoprojām tikai šūpulītis?
Uzburt sevi, kā cietēju, tā ir tāda interesanta spēle, protams, taču rezultāts tai ir bēdīgs - pastāvīgs neapmierinājums, aizvainojumu barošana, agresijas slēpšana sevī, pretenzijas un dusmas uz visu un visiem.
Upuriskā cietēja domāšana padara cilvēku ļoti vāju, taču katra cilvēka izdevums būtu atklāt savu diženumu, spēka puses, jaudu un talantus!
Ah, cik labi Tu spēlē apbižotā tēlu, cik labi esi apguvis šo lomu, cik labi Tavi sejas vaibsti ir pieskaņojušies, iegūlušies, novilkti uz leju un uztur Tavas pārliecības: “es esmu maziņš, bezpalīdzīgs un kāpēc visi man dara pāri vai nemīl tāpat vien..”
Neviens cits, bet cilvēks pats ir sava nelaimīguma iemesls, kā arī savas laimes un apmierinājuma iemesls.
Mums ir iedota brīvā griba, - kādu lomu vēlies, tādu nospēlē. Taču, nez kāpēc visi grib lasīt, - kā kļūt laimīgam, kā gūt iekšējo piepildījumu, apmierinājumu, kā justies labi, kā izjust vieglu prieku? Neviens nemeklē, - kā padarīt sevi nelaimīgāki, smagāku, noslēgtāku vai depresīvāku. Tātad, sevī neko mainīt negribam, bet dzīvot gribas skaistā pasaulē?
Nav iespējams, ka sējot kaktusa sēklas, būs iespējams novākt sulīgu persiku ražu. Kamēr cilvēks dzīvo ar skābu seju, nēsā sirdī pretenzijas uz esošo dzīvi, neakceptē to dzīvi, kādu viņam ir nolicis priekšā Dievs, ir pilns netaisnības sajūtu, viņš pastāvīgi sēj kaktusa sēklas (negativitāti) un novāc ļoti “adatainu ražu” (negatīvus notikumus).
Kādas domas, kādas pārliecības, kāda attieksme - tāda dzīve.
Saņemies spēku un maini visu to, kas Tevi dara nepriecīgu, smagu, vāju, laupa ticību sev. Mācies pieņemt un mācīties no tā, ko nav iespējams izmainīt. Bet pārstāj skābt, rūgt, pūsties un izplatīt sliktu aromātu ap sevi. Citādi visi aizbēgs.
Ieraugi savu spēku un sāc uz to balstīties. Nevienam citam nav jābūt par Tavu spēku. Nevienam citam nav jānosaka, cik mīlestības vērts Tu esi. Nevienam citam nav jāpiešķir jēga Tavai dzīvei. Nevienam nav Tevi jāizglābj no mazdūšības, vājuma, bailēm, mazvērtības vai neticības sev. Nevienam nav jāiedod Tev atļauja dzīvot tā, kā Tu vēlies.
Tu neesi atkarīgs ne no viena izņemot sevi pašu.
Tā upura spēlēšana priekš citiem ir tikai Tavs pašapmāns un veids, kā Tu atliec pats savu dzīvi. Pārliekot vainu un atbildību uz citiem “sliktajiem” cilvēks slēpjas no savas negatavības sākt dzīvot patstāvīgu dzīvi.
Tu esi Tava dzīve un Tavas izvēles.
Lai justos labi, ir jāsāk “sēt labā augsnē labas sēklas”, - domāt attiecīgas domas, kuras rada labas sajūtas, labu redzēšanu, labu attieksmi, pozitīvu uztveri un labu pašsajūtu.
Lai dzīvotu labi, ir jādomā, ko pastāvīgi sēj sevī un ap sevi.
Lai spētu just prieku, vieglumu un iekšēju mieru, ir jāmācās atslābt, pieņemt, akceptēt to dzīvi, kas Tev jau ir, to ķermeni, kurš Tev jau ir, tos talantus, spējas, pieredzes, kas Tev jau ir, tos draugus, kuri Tev jau ir..
Lai izjustu baudu ir jāmācās baudīt. Bet lai spētu baudīt, ir jāmācās atslābt. Lai spētu atslābt, ir jāmācās uzticēties, pieņemt esošo un notiekošo bez pretestības, - ar mani tā nedrīkst notikt, manai dzīvei bija jābūt citādākai... Ir jāmācās mazināt pretenzijas pret jau esošo, bailes, pretestību esošajam, neuzticību un velmi visu kontrolēt. Miers ir visa tā, kas laupa mieru atmaskošana. Miers ir Miers, prātā, sirdī, Dvēselē.
Vienmēr atceries, ka vienīgais, kurš neatļauj Tev būt laimīgam - esi Tu pats.
Labas domas ir labas sēklas labai dzīvei..
Kristīne Om Shanti
