SIA " ERGA Grupa" grāmatvedības ārpakalpojumi

20/10/2025

KAD SODA NAUDU VID VAR NOTEIKT DIVKĀRŠĀ APMĒRĀ?

Soda naudas noteikti nav labākais temats, ar kuru būtu jāsāk darba nedēļa. 😊 Tomēr labā ziņa ir tāda, ka par soda naudām ir jāsāk domāt tikai tad, ja Jums vai Jūsu uzņēmumam ir veikts audits. Ja VID veic informācijas vākšanu vai nodokļa kontroli, tad šo kontroles pasākumu ietvaros soda naudu neaprēķina.

Atbilstoši VID publiski sniegtajai informācijai, patreiz auditi tiek veikti salīdzinoši reti – tikai tad, ja ir skaidrs, ka ir jābūt nodokļu uzrēķinam. Intervijā ar žurnālu “Jauns” VID ģenerāldirektore norādīja, ka 2018.gadā VID veica 738 auditus, bet 2022.gadā – tikai 41 auditu.

Ja Jūs vai Jūsu uzņēmums ir starp tiem dažiem “laimīgajiem”, tad ir vērts atcerēties par gadījumiem, kad VID ir tiesīgs aprēķināt soda naudu divkāršā apmērā, jo līdz šim esošā prakse liecina par atšķirīgu izpratni, kādos gadījumos pārkāpumu ir jāuzskata par “atkārtotu”.

LIKUMS UN PRAKSE

Likums noteic, ka VID ir tiesīgs aprēķināt soda naudu divkāršā apmērā, ja:

1)iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir KONSTATĒTS audita laikā, kas ir pabeigts (audita lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams), UN

2) šis nodokļu pārkāpums ir IZDARĪTS ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; UN

3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu VID savā (atkārtotā) audita lēmumā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu.

Praksē trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai bieži vien tiek skaitīts no VID audita LĒMUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS BRĪŽA. Piemēram, iepriekšējais audita lēmums ir taisīts 2014.gada decembrī. VID atnāk atkārtotā pārbaudē un auditē pārkāpumus, kas pieļauti 2015.gada novembrī. Pirmšķietami, var šķist, ka VID ir pamats aprēķināt soda naudas divkāršā apmērā, jo pārkāpums ir izdarīts trīs gadu laikā. Ja būt precīzai (tad konkrētā piemērā) starp VID iepriekšējā audita lēmumu un auditējamiem pārkāpumiem pat nav pagājis gads.

Tomēr šāda pieeja ir kļūdaina.

KĀ PAREIZI?

Notikumu secībā būtisks ir pārkāpuma IZDARĪŠANAS brīdis, nevis tā konstatēšanas brīdis, jo tieši no pārkāpuma izdarīšanas brīža ir skaitāms trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Tādējādi, lai nodokļu pārkāpumu uzskatītu par atkārtotu, tam (izpildoties arī citām tiesību normā uzskaitītajām kumulatīvajām pazīmēm), jābūt IZDARĪTAM ne vēlāk kā trīs gadu laikā no iepriekšējā pārkāpuma IZDARĪŠANAS BRĪŽA un iepriekšējam pārkāpumam jābūt konstatētam nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta.

Proti, tieši NO PĀRKĀPUMU IZDARĪŠANAS BRĪŽA IR SKAITĀMS TRĪS GADU TERMIŅŠ, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. To nesen atkārtoja arī Augstākās tiesas Senāts.

Apskatīsim jau iepriekš minēto piemēru. Proti, iepriekšējais audita lēmums ir taisīts 2014.gada decembrī. Tomēr mēs visi zinām, ka auditu VID ir tiesīgs veikt triju gadu laikā no nodokļa normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. (Šā raksta vajadzībām mēs neapskatīsim transfertcenu auditu, kuru VID ir tiesīgs veikt piecu gadu laikā). Pieņemsim, ka 2014.gadā tika auditēts PVN. Audits veikts no 2014.gada jūnija līdz decembrim. 2014.gada decembra audita lēmums tika taisīts par periodu no 2011.gada novembra-līdz 2011.gada decembrim (un tā ietvaros tika konstatēti pārkāpumi).

Ja nākamais audits ir veikts par periodu no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada decembrim (un šajā periodā ir izdarīti pārkāpumi), tad divkāršo soda naudu VID aprēķināt vairs nevar, jo no 2011.gada novembrī un decembrī pārkāpumu izdarīšanas brīža ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

It kā viens un tas pats piemērs un apstākļi, taču šāda nianse (no kura brīža tiek skaitīts atkārtots pārkāpums) var samazināt nodokļa uzrēķinu par vairākiem tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošiem euro. Tāpēc, ja Jums ir radies strīds ar VID, nekautrējaties sazināties ar Jūsu advokātu.

Ražīgu darba nedēļu vēlot,

Jūsu Alisa

20/10/2025

15/09/2025

MOTIVĒS DARBA DEVĒJUS IEKĻAUT ELEKTROAUTO SAVĀ UZŅĒMUMA AUTOPARKĀ

Esmu novērojusi, ka katrreiz, kad kāds runā par elektroauto, atrodas virkne cilvēku, kas uzskata par vajadzīgu nozākāt elektroauto turētājus, jo viņuprāt iekšdedzes dzinēju mašīnas ir labākas. Pieļauju, ka arī šoreiz nebūs citādāk, taču man ir jārunā tieši par elektroauto! 😊 Esmu gatava saņemt pāris “akmeņus” savā dārziņā… 😊

Burtiski vēl dažas dienas atpakaļ lasīju Kārļa Mendziņa rakstu par to, ka Latvijas elektro auto tirgus ir uz rekorda viļņa, un 2025.gada pirmā puse rāda eksponenciālu izaugsmi. Kopā pēc datiem uz 2025.gada 1.jūliju Latvijā bija reģistrēti:

1)11 365 elektroauto,
2) 170 elektriskie autobusi,
3) 354 elektriskie kravas transportlīdzekļi
4) 53 elektriskie kvadricikli,
5) 1053 elektriskie mopēdi
6) 191 elektriskie motocikli.

Lai gan vēl neesam sasnieguši pat 2% slieksni no visa autoparka Latvijā, mēs tam strauji tuvojamiem. 😊 Tiek prognozēts, ka 2030.gadā reģistrēto elektroauto skaits varētu pietuvoties jau 5% no visa autoparka Latvijā; pēc optimistiskām prognozēm – pat 8%.

Kāpēc to stāstu? Tāpēc, ka šobrīd top likuma grozījumi, kas vērsti uz to, lai motivētu darba devējus iekļaut elektroauto savā uzņēmuma autoparkā.

IZDEVUMU KOMPENSĀCIJA

Darbinieks darba devējam piederošu elektroauto var uzlādēt trīs veidos:
1) darba vietā,
2) publiski pieejamā uzlādes stacijā;
3) vai darbinieka dzīvesvietā.

Problēmas rada darba devēja elektroauto uzlāde darbinieka dzīvesvietā, jo šobrīd likums nenosaka konkrētus kritērijus izdevumu kompensācijas apmēra noteikšanai. Šāda nenoteiktība rada jautājumus par to, vai izdevumu kompensācija par elektroauto uzlādi darbinieka dzīvesvietā ir/nav jāvērtē kā darbinieka labums, par kuru jāmaksā algas nodokļi.

Nu top likumprojekts, kas paredz noteikt, ka ienākumi, par kuriem NAV JĀMAKSĀ ALGAS NODOKLIS ir arī darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam elektroauto (t.i., tādam, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais elektroauto ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā.

Izdevumu kompensācijas apmēru plāno noteikt, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar elektroauto ražotāja izsniegtā auto atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20%, ja ir izpildīti noteikti kritēriji:

1) par elektroauto tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN);

2) līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts STARP DARBINIEKU UN ELEKTROENERĢIJAS PIEGĀDĀTĀJU;

3) ja elektroauto elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina ATSEVIŠĶU UZSKAITES KĀRTĪBU par šā elektroauto elektroenerģijas uzlādi darba vietā;

4) darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīves vietā un darba devējs kompensē grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā to izdevumu daļu, kas attiektos uz elektroenerģijas uzlādi elektroauto. Nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst elektroauto elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (t.sk. darba vietā, publiskā uzlādes stacijā).

Būtiski, ka likumprojektā nav aizmirsti arī uzņēmuma valdes un padomes locekļi! 😊 Proti, likumprojekts paredz, ka, par darbinieku minētās normas piemērošanā uzskatāmi arī kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi, ar kuriem nav darba tiesisko attiecību, bet ir uz cita veida līguma pamata nodibinātas attiecības, uz kuru pamata kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi pilda savus pienākumus kapitālsabiedrībā.

IR PADOMĀTS ARĪ PAR CITIEM

Iepriekš minētie nosacījumi tiks attiecināti arī uz tiem gadījumiem, ja darba devējs ir atbrīvots no UVTN tāpēc, ka:

1) Elektroauto tiek izmantots tikai un vienīgi darba devēja saimnieciskās darbības vajadzībām un ir deklarēts CSDD reģistrā (kā transportlīdzeklis, kurš tiek izmantots vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām, norādot maršruta kontroles sistēmas darbības nodrošinātāju); vai

2) Tāpēc, ka darba devējs apstrādā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kārtējā gada 1.janvārī ir apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, ievērojot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.panta 6.punkta nosacījumus (kurus es detalizēti šeit neaprakstīšu).

SECINĀJUMI

Ļoti apsveicama iniciatīva, taču šķiet, ka daļa no elektroauto lietotāju tomēr nav nosegta. Saprotu, ka minētie grozījumi NEATTIEKSIES uz hibrīdiem, taču no likumprojekta teksta un anotācijas to nevar viennozīmīgi izsecināt.

Tāpat likumprojekts neattieksies uz tiem darba devējiem, kas nav UVTN maksātāji citu iemeslu dēļ. Piemēram, nav nosegti gadījumi, kad UVTN nav jāmaksā tāpēc, ka darba devējs elektroauto nomā no fiziskās personas (tai skaitā, ja ir noslēgts nomas vai patapinājuma līgums ar darbinieku).

Tas gan vēl ir tikai likumprojekts, un gala versija likumprojektam vēl sekos. Iespējams, vēl kaut kas mainīsies. 😊 Jebkurā gadījumā Jums ir iespējas par to runāt šeit un tagad, lai Jūs sadzird.. 😊

Jūsu Alisa

28/08/2025

GROZA PVN IEKASĒŠANAS KĀRTĪBU ATTIECĪBĀ UZ IMPORTĒTĀM PRECĒM TĀLPĀRDOŠANAS DARĪJUMOSS

Turpinās atvaļinājumu laiks! 😊 Ja kāds vēl nav pamanījis tad spēkā stājās ES Direktīva 2025/1539, ar kuru tiek grozīti noteikumi par PVN piemērošanu tālpārdošanas tirdzniecībai ar importētām precēm (jeb tā saucamo IOSS režīmu).

Pirms sākam detalizēti apskatīt grozījumus, domāju, ka ir vērts nedaudz atsvaidzināt atmiņu, kas ir IOSS režīms. 😊

IMPORT ONE-STOP SHOP (IOSS)

Import One-Stop Shop (IOSS) ir Eiropas Savienībā izveidota sistēma, kas ļauj tirgotājiem- -komercijas veicējiem- reģistrēties tikai vienā ES dalībvalstī un iesniegt vienu ikmēneša PVN deklarāciju par visiem attālinātajiem (e-komercijas) pārdošanas darījumiem ar importētām precēm. Šāds centralizēts mehānisms nodrošina, ka PVN tiek korekti samaksāts arī tām dalībvalstīm, kur atrodas klienti (jeb šo importēto preču pircēji).

IOSS sistēma ir izveidota, lai atvieglotu un vienkāršotu PVN deklarēšanu un samaksu pārdevējiem, kas piegādā zemas vērtības preces (līdz EUR150) pircējiem uz ES.

Ja pārdevējs nav reģistrējies IOSS, PVN JĀMAKSĀ PIRCĒJAM, un parasti līdz ar to tiek piemērota arī muitas starpnieka iekasēta deklarācijas noformēšanas maksa, kad preces tiek ievestas ES.

Proti, pasūtījāt preci no ASV, tad brīdī, kad prece tiek saņemta muitas noliktavā, UPS (vai cits pasta pakalpojumu sniedzējs) Jums nosūta e-pastu, kurā aicina Jūs noformēt deklarāciju un samaksāt importa nodokļus un nodevas. Jums tiek piedāvāta iespēja patstāvīgi aizpildīt muitas deklarāciju caur EDS vai arī izmantot muitas starpnieka pakalpojumus, kas Jums izmaksās papildus naudiņu. Proti, PVN samaksa gulstas galvenokārt uz JUMS, kā PREČU PIRCĒJIEM.

Tagad nolemts šo esošo kārtību mainīt.

KAS MAINĪSIES?

Grozījumu primārais mērķis ir “papildus stimulēt IOSS režīma izmantošanu”, lai nodrošinātu augstāku PVN iekasēšanas efektivitāti attiecībā uz preču importu, mazinātu konkurences kropļošanu, kā arī lai spertu vēl vienu soli vienotās PVN reģistrācijas virzienā ES mērogā.

Svarīgākais grozījums – ir PVN samaksas pienākuma pārnešana no preču pircēja uz piegādātāju. Proti, saskaņā ar jauno regulējumu, distances pārdošanas gadījumā, kad preces tiks importētas no trešām teritorijām vai valstīm un kvalificējas IOSS režīmam, galvenais PVN maksātājs būs šo preču PIEGĀDĀTĀJS vai attiecīgā gadījumā “domājamais piegādātājs.”

Atgādināšu, ka saskaņā ar PVN Direktīvu, gadījumā, ja preču tirdzniecība notiek caur elektronisko mājas lapu, platformu, portālu vai līdzīgu mehānismu, un tādējādi tiek veicināta no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 150, UZSKATA, KA PATI PLATFORMA, portāls vai tml. ir saņēmis un PIEGĀDĀJIS MINĒTĀS PRECES PATS.

Tas nozīmē, ka turpmāk par PVN samaksu būs atbildīgs nevis preču pircējs (t.i., mēs ar Jums), bet platformas, portāli un citas elektroniskās tirdzniecības vietas!

Ja netiks izmantots IOSS, piegādātājam būs jāreģistrējas katrā galamērķa dalībvalstī, kas veido būtisku administratīvo slogu un tādējādi veicinās pieslēgšanos IOSS.

Ja piegādātājs vai uzskatāmais piegādātājs nav reģistrēts ES un neizmanto IOSS, viņam būs jāieceļ nodokļu pārstāvis, kurš uzņemsies visus PVN samaksas un deklarēšanas pienākumus par atbilstošajiem importējamajiem sūtījumiem, izņemot gadījumu, kad starp dalībvalsti (tai skaitā Latviju) un trešo valsti ir noslēgts savstarpējās palīdzības līgums (kura darbības joma ir līdzīga Direktīvai 2010/24/ES un Regulai 904/2010).

Dalībvalstīm tiks piešķirtas tiesības noteikt, ka personas, KAS NAV KLIENTS vai primārais PVN maksātājs, VAR BŪT ATZĪTAS PAR SOLIDĀRI ATBILDĪGĀM par importa PVN samaksu (piemēram, netiešie muitas pārstāvji vai citas personas, kas ir atbildīgas par muitas parādu).

Lai nepieļautu situācijas, kad preces netiek izlaistas brīvā apgrozībā piegādātāja neizpildes dēļ, dalībvalstīm var tikt piešķirta iespēja atļaut klientam samaksāt piegādātāja vietā importa PVN. Šī norma gan ir paredzēta kā pagaidu pārejas risinājums un tiks izvērtēta līdz 2032. gadam.

No PVN Direktīvas tiks dzēsti spēkā esošie “īpašie režīmi”, kas paredzēja KLIENTA atbildību par PVN maksājumu zemas vērtības importētajām precēm, jo tie ir pretēji jaunajai piegādātāja atbildības pieejai.

KAD ŠIE NOTEIKUMI STĀSIES SPĒKĀ?

Grozījumi PVN direktīvā tika publicēti 2025.gada 25.jūlijā, un stājās spēkā 2025.gada 14.augustā.

Transponēšanai nacionālajos likumos jānotiek: līdz 2028. gada 30. jūnijam. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis nevar ieviest direktīvu arī ātrāk.

Jāsāk piemērot: no 2028. gada 1. jūlija.

Līdz 2032. gada 31. martam Komisijai jāizvērtē, vai pagaidu normas (piemēram, par iespējām klientam pašam samaksāt importa PVN) ir saglabājamas.

Nu ko varu teikt? Minētie grozījumi PVN direktīvā vēlreiz apliecina ES apņemšanos modernizēt PVN sistēmu digitālajam laikmetam. Savukārt platformām un e-veikaliem jāsāk laicīgi gatavoties jaunajai kārtībai. 😊 Tiem ne tikai būs jāpielāgo savas tirdzniecības vietnes, lai iekasētu no pircēja PVN, bet jāreģistrējas IOSS sistēmā (vai jānoslēdz līgums ar pārstāvi).

Jūsu Alisa

28/08/2025

VAI VAR LABOT PIEĻAUTĀS KĻŪDAS PVN RĒĶINOS UN CIK DAUDZ?

Vēl nesen aizsākām diskusiju par pienākumu maksāt rēķinā norādīto PVN lai vai kas (saiti uz rakstu meklē komentāros). Minētais jautājums tika skatīts apstākļos, kad pakalpojums faktiski netika sniegts, bet rēķins anulēts. Neskatoties uz to, VID uzskatīja, ka rēķina izrakstītājam vienalga saglabājas pienākums samaksāt PVN, pamatojoties uz likuma normu, kas noteic, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā”. Proti, izrakstīji rēķinu ar PVN, tad esi tik laipns un rēķinā norādīto PVN iemaksā budžetā. Tas, vai samaksa par pakalpojumiem (vai preču piegādi) ir/nav saņemta – nav nozīmes.

Ja vien konkrētais rēķina izrakstītājs nebūtu anulējis to nelaimīgo PVN rēķinu par faktiski nenotikušiem pakalpojumiem, tad viņam rēķinā norādītais PVN būtu jāiemaksā budžetā. [Un VIDam, kas nāca pakaļ šim rēķinā kļūdaini vai apzināti nepatiesi norādītajam PVN, būtu pilnīga taisnība].

Anulējot rēķinu, tā izrakstītājs ir novērsis situāciju, ka rēķina saņēmējs var izmantot savas tiesības rēķinā norādīto PVN atskaitīt priekšnodoklī. Tāpēc šādā gadījumā (t.i., kad “zaudējuma risks valsts budžetam” ir novērsts) rēķinā kļūdaini vai apzināti nepatiesi norādītais PVN nav jāmaksā.

Tomēr tas bija VIENA rēķina stāsts. Bet ko darīt, ja kļūdainu vai nepareizu PVN rēķinu ir daudz un anulēt, vai koriģēt tos nav iespējams?

PVN MAKSĀ IKVIENA PERSONA, KURA PVN NORĀDA RĒĶINĀ

Tā tas notika ar kādu Austrijas uzņēmumu, kas savas saimnieciskās darbības ietvaros no rotaļu laukuma apmeklētājiem iekasēja maksu, izsitot čeku ar PVN 20% (lai gan vajadzēja 13%). Konstatējot kļūdu, uzņēmums koriģēja PVN deklarācijas, taču drīz vien saņēma “nodokļa rēķinu” ar lūgumu budžetā iemaksāt visu čekos norādīto PVN (jeb 20%) + nokavējuma naudas.

“Nu bet kā? PVN taču pēc likuma bija jāmaksā tikai 13% Kāpēc uzņēmumam jāmaksā 20%? Vai tas nozīmē, ka uzņēmums vairs nevar kļūdīties?” – jautāsiet Jūs.

Redziet, mīļie draugi, “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā”! 😊 Izrakstīji rēķinu ar PVN – iemaksā šo PVN valsts budžetā! Nemaksāt šo (arī kļūdaini norādīto) PVN Jūs varat tikai tad, ja ir NOVĒRSTS RISKS, ka rēķina saņēmējs var izmantot savas tiesības rēķinā norādīto PVN atskaitīt priekšnodoklī.

Apskatīsim konkrēto piemēru! Ja Jūs neanulēsiet vai nekoriģēsiet kļūdaino PVN rēķinu, tad rēķina saņēmējs atskaitīs samaksāto PVN – 20%. Savukārt Jūs budžetā iemaksāsiet tikai 13%. Valsts budžetam tiks nodarīts zaudējums 7% apmērā, kuru Jūs ieliksiet sev kabatā un nepamatoti uzdzīvosieties.

Noteikums, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā” ir vērsts tieši uz šādu gadījumu novēršanu! Tāpēc VID šādos gadījumos (tas ir, kad pastāv zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam) ir nevis ļaundaris, kas nepamatoti abižo uzņēmumus un vēlas iekasēt par daudz, bet gan labais tēls (var teikt - varonis), kas sargā valsts budžetu (un secīgi visu nodokļa maksātāju naudu) no personām, kuras tādējādi varētu nepamatoti uzdzīvoties.

VID rīcība tiks uzskatīta par prettiesisku tikai gadījumos, ja VID iekasēs rēķinā kļūdaini norādīto PVN arī tad, ja zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam nepastāv!

Un te rodas problēma. Ja tas ir viens vai daži PVN rēķini, kurus varat koriģēt vai anulēt, par to informējot rēķina saņēmēju, tad ar čekiem (kuros nav norādīti saņēmēja rekvizīti) to izdarīt ir problemātiski. Ja šādu čeku ir turklāt daudzu, tad to izdarīt ir teju neiespējami. Rēķina saņēmējam nezinot, ka čeks ir kļūdains un tādēļ ir anulēts vai koriģēts, zaudējumu novēršanas risks budžetam – saglabājas. Secīgi, ja stingri sekot likuma burtam, tad vienkārši nokoriģēt PVN deklarāciju un samaksāt budžetā mazāku PVN Jūs nevarat. Ir jāmaksā kļūdaini (vai apzināti) norādītais PVN rēķinā.

Tieši tā arī uzskatīja Austrijas VID, liekot uzņēmumam samaksāt visu kļūdaini čekos norādīto PVN.

“GANDRĪZ NESKAITĀS”

Pirmšķietami, šāda kārtība nešķiet taisnīga, vai ne? Arī uzņēmumam nešķita taisnīgi maksāt vairākus desmitus tūkstošus euro par pieļauto kļūdu, īpaši ņemot vērā to, ka čeki tika izsisti “GANDRĪZ VIENĪGI” privātpersonām, kurām tāpat nav tiesības atskaitīt samaksāto PVN priekšnodoklī.

Ja čeki būtu izsisti TIKAI privātpersonām (jeb galapatērētājiem), tad manis jau iepriekš aprakstītais zaudējumu nodarīšanas risks valsts budžetam – nepastāvētu. Un šādos apstākļos VID nevarētu rēķina izrakstītājam pieprasīt samaksāt visu kļūdaini norādīto PVN.

Tomēr izskatāmajā piemērā čeki bija izsisti “GANDRĪZ VIENĪGI” privātpersonām, un tas “GANDRĪZ” radīja lielu problēmu, jo starp čeku saņēmējiem bija arī PVN maksātāji. Secīgi, minētās personas varēja izmantot tiesības samaksāto PVN atskaitīt priekšnodoklī.

Strīds nonāca tiesā un vēlāk arī Eiropas Savienības tiesā.

GALAPATĒRĒTĀJS

Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka:

1)PVN Direktīvas regulējums, kas noteic, ka “PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā” – ir piemērojams TIKAI TAD, JA PASTĀV NODOKĻU IEŅĒMUMU ZAUDĒJUMU RISKS, neatkarīgi no tā, vai sniegtie pakalpojumi sniegti ne tikai personām, kuras nav PVN maksātājas, bet arī citiem šī nodokļa maksātājiem;

2) Lai novērtētu šāda riska pastāvēšanu, jāpārbauda, vai KONKRĒTĀ RĒĶINA (!!!) saņēmējs faktiski ir PVN maksātājs un līdz ar to varētu izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu;

3) Ja nodokļa maksātājs, kas sniedzis pakalpojumu un rēķinā norādījis PVN summu, kura aprēķināta, izmantojot kļūdainu PVN likmi, tad tam NAV JĀMAKSĀ PVN DAĻA, KAS KĻŪDAINI NORĀDĪTA RĒĶINĀ PERSONAI, KURA NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJA, pat tad, ja šis nodokļa maksātājs tāda paša rakstura pakalpojumus sniedzis arī citiem nodokļa maksātājiem. [Proti, iet runa tikai par konkrētu rēķinu!]

4) Jēdziens “galapatērētāji, kuriem nav tiesību uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu” ir tikai vienīgi personas, kas nav PVN maksātājas;

5) Nodokļa ieņēmumu zaudējumu risks pastāv, ja kļūdaina rēķina saņēmējs ir nodokļa maksātājs, pat tad, ja tas attiecīgo pakalpojumu varējis izmantot privātiem mērķiem vai citiem mērķiem, kas nerada atskaitīšanas tiesības;

6) PVN direktīvā nav regulēts jautājums, ko darīt, ja izsniegto rēķinu apjoms ir ļoti liels, un šo rēķinu saņēmēju identitāte nav zināma. Tāpēc kritēriji, saskaņā ar kuriem jānosaka gadījumi, kad nodokļa maksātājam jāsamaksā kļūdaini rēķinā norādīta PVN summa, jāparedz katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā. Tomēr, lai starp rēķiniem, kuros norādīta kļūdaina PVN summa, noteiktu citiem nodokļa maksātājiem izsniegto rēķinu daļu (par kuriem PVN tomēr būs jāsamaksā), jāņem vērā visi nozīmīgie apstākļi, piemēram, sniegtā pakalpojuma raksturs, šī pakalpojuma sniegšanas un rēķinu izrakstīšanas kārtība, kā arī visa pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošā statistiskā informācija par minētā pakalpojuma saņēmējiem.

Lūk tā, mīļie draugi! Esiet rūpīgi un labāk nepieļaujiet kļūdas PVN rēķinos (starp kādiem ir uzskatāmi arī čeki). Ja neesat droši kā rīkoties Jūsu konkrētā gadījumā, zvaniet Jūsu advokātam. 😊

Jūsu Alisa

18/07/2025

⚖️ Par KNAB / Anti-corruption Agency of Latvia darbību un nākotnes plāniem, jauno tehnoloģiju lomu korupcijas apkarošanā un prevencijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tendencēm un interešu konflikta regulējuma reformu DELNA - Sabiedrība par atklātību raidierakstā sarunājas Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša, projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs un KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs.

Sarunā Sandijs skaidro KNAB stratēģiskos plānus, kas paredz veikt nacionālo korupcijas risku novērtējumu. Novērtējums ļaus precīzāk identificēt jomas ar visaugstāko korupcijas risku un pielāgot tām gan prevencijas, gan korupcijas apkarošanas pasākumus. Šāda pieeja ļaus pāriet uz datos un faktos balstītu politikas plānošanu.

🎧 Sarunu klausies šeit: https://ej.uz/9zwc

|

18/07/2025

18/07/2025

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu ierobežot piekļuvi (bloķēt) interneta veikalam ormebeles(.)eu, kuru pārvalda uzņēmums SIA …

18/07/2025

👉 No 16. jūlija Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz mazāk dokumentu! 📑

✅ Ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 EUR, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 EUR.

✅ Ja, dibinot SIA, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 25 000 EUR un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji.

🪙 Pamatkapitāla palielināšana:

✅ Atsevišķos gadījumos sabiedrības valdei ir tiesības novērtēt mantisko ieguldījumu un sniegt par to atzinumu;
✅ Turpmāk, palielinot SIA pamatkapitālu, vairs nebūs jāiesniedz dalībnieku vai trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai.
✅ Nav jāiesniedz apmaksu apliecinošs dokuments, ja sabiedrības pamatkapitāls pēc tā palielināšanas nepārsniedz 50 000 EUR.

🔗 Vairāk informācija UR tīmekļvietnē: https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/kapitalsabiedribu-registracija-klust-ertaka-uznemumu-registra-turpmak-jaiesniedz-mazak-dokumentu/

18/07/2025

📌 PVN maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu.✅💼

📊 Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī.

💡 Izmantojot kases principu, valsts budžetā ir jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi tikai tad, kad ir saņemta samaksa par veikto darījumu, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas.⏳ Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu.

🔗 Plašāk lasiet: https://bit.ly/46g8iwv