Grāmatvedības pakalpojumi Topazos

11/06/2025

E-rēķini no 2028.gada…

E-RĒĶINA IEVIEŠANU ATLIEK LĪDZ 2028.GADAM

Noteikti jau zināt, ka Saeima tomēr lēma atlikt e-rēķinu ieviešanu darījumos starp uzņēmumiem līdz 2028.gada 1.janvārim.

Proti, e-rēķinu lietošana starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, būs OBLIGĀTA no 2028.gada 1. janvāra (nevis no 2026.gada 1.janvāra, kā tas bija paredzēts iepriekš). Arī pienākums uzņēmumiem (B2B darījumos) nodot e-rēķinu datus VID būs obligāts tikai no 2028. gada 1. janvāri. Tas gan neaizliedz uzņēmumiem sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau sākot no 2026. gada. Šeit gan jāpiebilst, ka likumā paredzētie MK noteikumi par kārtību, kādā būs jānodod e-rēķini VID, vēl joprojām nav izstrādāti, tādēļ šī jautājuma praktiskā puse paliek vēl “miglā tīta”.

Obligāts pienākums no 2026. gada 1. janvāra lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts budžeta iestādei (jeb G2G, B2G, G2B darījumos) un nodod šos e-rēķinus VID – paliek nemainīgs.

Tiek minēts, ka brīvprātīgā e-rēķinu lietošana e-adresē var notikt no 2026.gada 30.marta.

Iemesli atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu darījumos starp uzņēmumiem (jeb B2B darījumos) ir divi:
1) uzņēmumu negatavība;
2) Latvija. gov. lv nepilnība.

MĒS NEESAM GATAVI

Vēl 2021.gadā tika aprēķināts, ka provizoriski gada laikā paredzamā e-rēķinu aprite starp uzņēmumiem būs 20 milj., un pilna apmēra e-rēķinu apritē būs iesaistīti:

1) 2 360 uzņēmumi, kas ir budžeta iestādes;

2) 214 095 uzņēmumi, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā; un

3) 190 749 uzņēmumi, kas ir reģistrēti VID nodokļu maksātāju reģistrā (tai skaitā 190 504 fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, un fiziskās personas, kuras var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu).

Tomēr dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā:

1) 51,8% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti UR reģistros, nebija pat digitālās intensitātes pamatlīmenis;

2) 44,12% fizisko personu vecumā no 25 līdz 54 gadiem nebija digitālās prasmes pat pamatlīmenī;

3) Tikai 32,8% uzņēmumu nodrošināja informācijas apriti elektroniskā veidā starp dažādām funkcionālajām jomām (piemēram, grāmatvedību, plānošanu, ražošanu, mārketingu);

4) Tikai 17,2% uzņēmumu izmantoja e-rēķinus;

5) Daudziem uzņēmumiem šobrīd nav ieviesti pat pilnvērtīgi grāmatvedības programmatūras risinājumi. Minētie uzņēmumi līdz šim īsteno rēķinu sagatavošanas un izrakstīšanas procesu, izmantojot tabulāro datu apstrādes rīkus, piemēram, MS Excel formātu.

Ņemot vērā minēto, tika secināt, ka Latvijas uzņēmumu un fizisko personu digitālā brieduma pakāpe ir ļoti zema. Tāpēc uzņēmumiem (tai skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību), ir nepieciešams ilgāks sagatavošanās laiks.

LATVIJA. GOV. LV NAV GATAVA

Visi apzinās, ka, stājoties spēkā pienākumam lietot e-rēķinu un tā datus nodot VID, pieaugs Latvija. gov. lv pieejamās e-rēķinu formas izmantošana. Taču šī e-rēķinu forma tika izveidota 2020.gadā, lai nodrošinātu iespēju sagatavot e-rēķinus publisko iepirkumu darījumos. Proti, tā tika izveidota vienam konkrētam procesam un nodrošināja tikai rēķinu ar tipu “380 – komercrēķins” sagatavošanu un apriti.

2020.gadā nebija ieplānota iespēja sagatavot citus 28 e-rēķinu tipus, tostarp kredītrēķinus, avansa rēķinus, faktūrrēķinus u.c.. Tāpat nebija paredzēta arī pilnvērtīga un pareiza citu nepieciešamo vērtību izmantošana, kas noteikta standartā. Pašreizējā e-rēķina forma Latvija. gov. lv arī nesniedz iespēju uzņēmumiem iekļaut citu būtisku informāciju, piemēram, struktūrvienības informāciju un preču artikulus.

Pārējo e-rēķinu tipu un minēto lauku ieviešana e-rēķina formā ir ieplānota un tiks īstenota tikai līdz 2026. gada 1. janvārim (!!!), ignorējot to, ka uzņēmumiem ir nepieciešams arī laiks lai iepazītu un izprastu jauno risinājumu. Taču šķiet, pie mums šāda jaunu prasību ieviešana ir kļuvusi par normu.

Labā ziņa, ka likumdevējs tomēr sāka saprast, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai:
1) pilnveidotu e-adresē pieejamo e-rēķinu formu;
2) ieviestu e-rēķinu nosūtīšanas iespēju e-adresē starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (tai skaitā fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību);
3) ieviestu automātisku e-rēķinu ziņojumu nosūtīšanu VID no e-adreses;
4) pilnveidotu e-adreses infrastruktūras veiktspēju atbilstoši e-rēķinu ziņojumu prognozētajam apjomam;
5) nodrošinātu e-rēķinu XML datnes priekšskatījuma funkcionalitāti, kas garantētu iespēju jebkuram e-rēķina saņēmējam, neatkarīgi no izmantotā tehniskā risinājuma, bez maksas apskatīt e-rēķina saturu cilvēklasāmā formātā;
6) izstrādātu vienotas vadlīnijas e-rēķina formas aizpildīšanai;

Ko lai saka? Labāk vēlāk nekā nekad! Dzīvosim, redzēsim, kas no tā visa sanāks.

Jūsu Alisa

20/12/2024

Mīļie draugi, klienti un sekotāji,

Lai šie svētki ienāk jūsu mājās ar siltumu, prieku un mīlestību. Pateicamies, ka bijāt kopā ar mums šajā gadā – jūsu uzticība un draudzība mums nozīmē tik daudz! 💫
Lai Jaunais gads ir piepildīts ar veiksmēm, iedvesmu un jauniem sasniegumiem. ❄️

🎄 Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! 🎅

04/12/2024

Pievērs uzmanību likuma izmaiņām, ja esi jau pensijā, bet turpini aktīvi darboties 🗓️

📢 Sākot ar 2025. gada 1. janvāri pensionāriem pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī. Strādājošiem pensionāriem būs iespēja izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti. Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro.

👉 Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu.

📅 Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots jau no nākamā gada sākuma, līdz šī gada 15. decembrim VID EDS ir jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda sava galvenā ienākumu gūšanas vieta. Savu izvēli varēs norādīt arī vēlāk. Ja algas nodokļa grāmatiņu strādājošs pensionārs iesniegs jau kādā no nākamā gada mēnešiem, tad dalīto pensijas neapliekamo minimumu algai un pensijai atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma sāks piemērot attiecīgi no nākamā vai aiznākamā mēneša 15. datuma.

🔗 Vairāk informācijas: https://bit.ly/3B1XzZz

Finanšu ministrija

04/12/2024

Dažas situācijas, kāpēc grāmatveži uzdod izzinošos jautājumus👇🏻

VAI PANDORAS LĀDE ATVĒRTA? 2.DAĻA – JURIDISKĀS PERSONAS

Paturpināsim iesākto tēmu par VID “akciju”, izsūtot 70 tūkstošus vēstuļu ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājus nodeklarēt savus ienākumus. Ja reakcija uz vēstuli nesekos, VID sola veikt kontroles pasākumus.

Jau minēju iepriekš, ka šāda VID “akcija” ir līdzvērtīga “Pandoras lādes” atvēršanai, un daudzi pat neaptver, cik ļoti Jūsu paša vai kādas citas (ar Jums vai Jūsu uzņēmumu) saistītas personas atbildes uz šo VID pirmšķietami “nevainīgu” vēstulīti, var ietekmēt Jūsu un/vai Jūsu uzņēmumu jau pavisam tuvā nākotnē.

Iepriekšējā rakstā mēs runājām par sekām, kas var rasties juridiskām personām. Pirms ķerties pie sekām fiziskām personām, vēl mazliet paturpināsim par sekām juridiskām personām. 😊

NEIZLIETOTIE AVANSI

Kā uzņēmuma, tā arī tā valdes locekļu kredītiestāžu kontu pārskatos ne reti var redzēt avansa norēķinus. Proti, valdes loceklis ik pa laikam norēķinās ar uzņēmuma bankas karti (vai skaidro naudu) par dažādām precēm vai pakalpojumiem, bet nogādāt grāmatvedim attaisnojuma dokumentus, kas apstiprinātu, ka iegādātās preces vai pakalpojumi ir paredzēti uzņēmuma saimnieciskajai darbībai…ne reti AIZMIRST.

Pēc likuma, ja par avansu vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc skaidras vai bezskaidras avansa izsniegšanas dienas, tad tas ir uzskatāms par algota darba ienākumu, kas ir apliekams ar darbaspēka nodokļiem (t.i., IIN un VSAOI). Šo noteikumu nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (2024.gadā – 700 EUR).

Ņemot vērā, ka tas ir darba devēja (šajā gadījumā – uzņēmuma) pienākums aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā darba spēka nodokļus, tad labākajā gadījumā – uzņēmums tiks sveikā ar vieglu izbīli un iemaksās papildus nodokļus (IIN un VSAOI) un nokavējuma naudas. Sliktākajā gadījumā uzņēmums tiks arī pie administratīvā pārkāpuma par izvairīšanos no nodokļiem.

Būtiski norādīt, ka līdz šim pie atbildības par izvairīšanos no nodokļiem sauca tikai uzņēmuma valdes locekļus, taču no 2025.gada 1. janvāra – pie soda varēs tikt arī pats uzņēmums! Precīzāk sakot – vai nu.. vai nu… Abus vienlaicīgi sodīti nevarēs.

Sods valdes loceklim – no EUR 140 līdz EUR 200, atņemot tiesības ieņemts noteiktus amatus komercsabiedrībās līdz 3 gadiem vai bez tā.

Sods uzņēmumam – no EUR 140 līdz EUR 200. Tomēr jāpatur prātā, ka VID ir tiesīgs apturēt saimniecisko darbību (arī bez brīdināšanas), ja konstatē, ka nodokļu maksātājs atkārtoti gada laikā ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļiem ir JEBKURA APZINĀTA DARBĪBA VAI BEZDARBĪBA, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā. Tādēļ vienreiz sods par izvairīšanos no nodokļiem, citreiz – sods par akcīzes preču (alkohola) tirdzniecību bez licences; un skaties, jau VID ir pamats apturēt uzņēmuma darbību.

AIZDEVUMI SAISTĪTĀM PERSONĀM

Ļoti bieži uzņēmuma valdes locekļu kontu izdrukās parādās aizdevumi, kas saņemti no uzņēmuma. Vispārīgā gadījumā saistītajai personai (šajā gadījumā valdes loceklim) izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar UIN efektīvo likmi 25%. Ir gan vairāki izņēmumi, kad šādam aizdevumam nav jāpiemēro UIN, kā piemēram, ja aizdevums ir izsniegts uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Praksē, bankas konti atklāj:
1) naudas līdzekļu izmaksu uz valdes vai dalībnieku kontiem, maksājuma mērķī vien norādot “aizdevums”.

2) Aizdevuma līguma bieži vien nav (par to tiek domāts tad, kad VID sāk interesēties). Pat, ja līgums ir – aizdevums ir izsniegts kā bezprocentu aizdevums (radot IIN riskus).

3) Par aizdevumu atmaksu – netiek domāts (lai gan tas rada UIN un IIN riskus).

4) Par uzņēmuma kopējiem izsniegtajiem aizdevumiem pārskata gadā – arī netiek domāts (lai gan tas var radīt UIN riskus).

Papildus ir jāatceras, ka, ja uzņēmums sniedz aizdevumus, tad tas kļūst par “finanšu iestādi” jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu ar visām no tā izrietošām sekām (tostarp nepieciešamību izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu utt), kas rada papildus riskus tikt pie papildus izmaksām un prāviem naudas sodiem. Par to esmu rakstījusi jau iepriekš (meklē saiti komentāros).

Citiem vārdiem aizdevumi ir vienmēr kaut kas tāds, kas “krīt acīs” un raisa papildus jautājumus no VID puses, tādēļ VID vēstuļu adresāti, kuri regulāri saņem aizdevumus ir īpaši interesanti VID.

DIVIDENDES

Vien 1-2 gadus atpakaļ likumā tika ieviesti grozījumi, kas paredz tiesības uzņēmuma dalībniekiem izmaksāt ārkārtas dividendes. Papildus tika ieviesta arī iespēja dalībniekiem dividendes izmaksāt neproporcionāli to īpašumā esošajām kapitāldaļām uzņēmumā, t.i., ļaujot dalībniekiem pašiem lemt, cik daudz un kam izmaksāt dividendes.

Tomēr, lai izmantotu šīs tiesības, ir jāievēro likuma nosacījumi. Praksē – dalībnieki (kas bieži vien ir arī valdes locekļi) izmaksā sev dividendes, neievērojot šos noteikumus. Proti, no uzņēmuma bankas kontiem tiek izmaksāta nauda, maksājuma aprakstā vien norādot “dividendes” vai “ārkārtas dividendes”, bet par “papīru sakārtošanu” atbilstoši likuma prasībām tiek domāts pēctam vai netiek domāts vispār. Rezultāts – UIN sekas (labākajā gadījumā), taču par to detalizēti pastāstīšu atsevišķā rakstā.

NODARBINĀTIE PAŠNODARBINĀTIE, KURI IR DARBINIEKI

Ne visi pašnodarbinātie godprātīgi pilda nodokļa deklarācijas un maksā nodokļus. Tādēļ VID rīcībā esošā aina var neatspoguļot patieso lietu kārtību. Labāku priekšstatu par uzņēmuma un pašnodarbinātā attiecībām var sniegt tieši bankas kontu izdrukas. Tādēļ, ja uz VID saņemto vēstuli ir jāatbild uzņēmuma piesaistītajam pašnodarbinātajam, kurš sniedz savus pakalpojumus:

1) regulāri un ilgstošā laika periodā;

2) bankas kontos saņemot fiksētu (no izpildītā darba apjoma neatkarīgu) samaksu;

3) un līgums vienkārši “kliedz” par to, ka tās ir vairāk darba attiecības nekā pakalpojuma līgums;

tad uzņēmumam jau pavisam drīz var rasties problēma – papildus darba spēka nodokļu (IIN un VSAOI) uzrēķina veidā. Plus, administratīvais sods par izvairīšanos no nodokļiem (ja nenomaksātās nodokļu summas nepārsniedz 50 minimālās valstī noteiktās algas). Pie lielākām nenomaksātām nodokļu summām – uzņēmuma valdes locekļi arī pie kriminālsodāmības var tikt, bet pret uzņēmumu tikt piemēroti arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

NEREĢISTRĒTIE KONTI

Nu un desertiņam ir jāpiemin, ka VID “akcija” diezgan vienkārši var atklāt arī to, ka uzņēmums veic pārskaitījumus no vai uz VID nereģistrētajiem saimnieciskās darbības kontiem, tostarp WISE, PAYSERA, REVOLUT vai ārvalstīs atvertajiem kontiem.

Nu kaut kā tā… Iespējams, kaut ko piemirsu pieminēt, bet tas nemaina lietas būtību. Jau kādā no nākamajiem rakstiem paturpināsim par sekām fiziskām personām.

Jūsu Alisa

27/11/2024

❗️Noderīga informācija, vērts izlasīt👇🏻

PANDORAS LĀDE IR ATVĒRTA? 1.DAĻA – JURIDISKĀS PERSONAS

Jau labu laiku masu mēdijos tiek plaši apspriesta VID “akcija”, izsūtot 70 tūkstošus vēstuļu ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājus nodeklarēt savus ienākumus. Ja reakcija uz vēstuli nesekos, VID sola veikt kontroles pasākumus. Es gan neesmu droša par precīzu vēstuļu skaitu, bet tā ir dzirdēts un par to ir lasīts. 😊

Manā skatījumā šāda VID “akcija” ir līdzvērtīga “Pandoras lādes” atvēršanai, un daudzi pat neaptver, cik ļoti Jūsu paša vai kādas citas (ar Jums vai Jūsu uzņēmumu) saistītas personas atbildes uz šo VID pirmšķietami “nevainīgu” vēstulīti, var ietekmēt Jūsu un/vai Jūsu uzņēmumu jau pavisam tuvā nākotnē.

Tādēļ šajā un nākamajā rakstā apkopoju vien dažus piemērus, KĀ… Tā kā sekas var atšķirties atkarībā no tā, vai tas skar fizisku vai juridisku personu, tad šajā rakstā – par juridiskām personām, bet nākamajā – par fiziskām personām.

NEREĢISTRĒTA PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA UZŅĒMUMIEM

Diemžēl ļoti daudzi Latvijas uzņēmēji pēc agresīvām VID darbībām (piemēram, neatzīstot darījumus kādu formālu trūkumu vai nepamatoti izvirzītu prasību neievērošanas dēļ) pārtrauca savu uzņēmējdarbību šeit Latvijā, un šobrīd turpina uzņēmējdarbību Igaunijā vai Lietuvā.

Es nerunāju par negodprātīgiem uzņēmējiem, kuri tikai “zīmē papīrus” ar mērķi samazināt budžetā maksājamo PVN vai slēpt ar nodokli apliekamos ienākumus. Šeit vairāk iet runa par godprātīgajiem uzņēmumiem, kuriem nācās piedzīvot daudz nepatīkamu mirkļu, gadiem tiesājoties ar VID par darījumiem, kuri ir faktiski notikuši, bet, kurus VID neatzina tāpēc, ka, piemēram,:

1) Prece tika piegādāta ar kurjerpastu (DHL, XNT, FedEx vai tml.), bet kurjepasta kvītiņā nav pietiekami detalizēti aprakstīta prece un citas ar darījumu saistītas detaļas. Tas nekas, ka visi (ieskaitot, kurjerpastu) apstiprina šādas preču piegādes faktu;

2) Par preces saņemšanu parakstījās kāda cita persona, nevis uzņēmuma (t.i., preču saņēmējs) valdes loceklis;

3) Vai saņēmēja paraksts uz pavaddokumenta nav atšifrēts;

4) Vai prece netika ieskanēta, tai netika pārbaudīti IMEI kodi vai tml.

Šobrīd tam pat vairs nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tikai tam faktam, ka šie uzņēmēji pārtrauca saimniecisko darbību šeit Latvijā, un šobrīd to veic mūsu kaimiņvalstīs… Arī nodokļi tiek maksāti tur, ne Latvijā!

Ja šie uzņēmēji pilnībā veic uzņēmējdarbību kaimiņvalstī, tad par to, kas notiek Latvijā, viņiem nav diži jāuztraucas, taču realitātē saimnieciskā darbība bieži vien tiek īstenota, lai arī citā dalībvalstī, bet no Latvijas… Proti, Igaunijā vai Lietuvā dibināto uzņēmumu valde pastāvīgi atrodas Latvijā, savās mājās, no kurienes arī organizē un vada Igaunijas vai Lietuvas uzņēmuma darbību. Tas savukārt nozīmē, ka Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumam šeit Latvijā veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, un Latvijai ir tiesības saņemt “savu daļu no pīrāga” jeb nodokļus no ienākumiem, kas tiek ģenerēti Latvijā.

Un tagad iedomāsimies situāciju, ka šis valdes loceklis saņem jau iepriekš minēto VID vēstulīti ar lūgumu skaidrot savus ienākumus (jo pēc VID datiem bankas kontos ir lielāks apgrozījums nekā deklarētie oficiālie ienākumi). Jums šķiet, ka VID neieraudzīs, ka regulāri saņemat ienākumu no ārvalsts uzņēmuma, bet izmaksas ir tikai Latvijā (kas norāda, ka Jūs regulāri uzturaties Latvijā, un arī saimniecisko darbību Jūs veicat no šejienes? 😊

Un ja šādu VID vēstulīti saņems Igaunijas vai Lietuvas uzņēmuma darbinieks – Latvijas iedzīvotājs? Ko interesantu viņš pastāstīs par savu darbu šā uzņēmuma labā, ko tas veic no Latvijas?

Šeit būtu vietā Bethovena 5.simfonijas slavenās notis “Ta da da dāā…Ta da da dāāā”. 😊

VALDES LOCEKĻA IENĀKUMI = NETO ALGA?

Nu un tagad iedomāsimies, ka šādu vēstulīti saņems valdes loceklis, kurš ir arī uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Uzņēmums nodarbojas ar (teiksim santehnikas remonta) pakalpojumu sniegšanu, un regulāri liek reklāmas ss. lv, piedāvājot šos pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Naudiņu par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas iedzīvotāji maksā te uz uzņēmuma kontu, te uz paša valdes locekļa kontu.

VIDam nu ir jāpaskaidro, kāpēc valdes locekļa bankas konta apgrozījums pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus (algu) uzņēmumā. Protams, var mēģināt skaidrot “Tas ir mans draugs; viņš aizdeva man naudu”, bet Jūs taču nedomājat, ka VID darbinieks tikai vakar piedzima, un viņš Jums ticēs uz vārda (neko nepārbaudot)… 😊

Labākajā gadījumā VID šādus trešo personu veiktos maksājumus uzskatīs par valdes locekļa “citiem” ar IIN apliekamiem ienākumiem. Tomēr tikpat labi VID var uzskatīt, ka tā kā trešās personas pie Jums vēršas kā pie uzņēmuma (pakalpojumu sniedzēja) pārstāvja, tad visas saņemtās naudiņas par šādiem pakalpojumiem ir jāuzksata par Jūsu kā uzņēmuma valdes locekļa (darba ņēmēja) algu. Savukārt, tā kā darba devējs izmaksā darbiniekam jau neto algu (t.i., pēc darba spēka nodokļu atskaitīšanas), tad nodokļi tiks aprēķināti no summām, kuras ne Jūs, ne Jūsu uzņēmums fiziski nekad nebijāt saņēmuši (t.i., ap ~40% lielākām summām nekā faktiski saņemtās).

Un te atkal būtu vietā Bethovena 5.simfonijas slavenās notis: “Ta da da dāāā…Ta da da dāāā”! 😊

SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKAS KONTOS

Pieredze rāda, ka tomēr digitalizācija mainīja mūsu dzīves ieradumus, un bezskaidrā nauda ir vajadzīga norēķinu veikšanai Internetā un citviet.

Un tagad iedomājaties, ka VID vēstulīti saņem Jūsu uzņēmuma darbinieks, kuram Jūs regulāri maksājat algu “aploksnē”… Tas viss būs redzams viņa bankas konta izdrukā, kura atklās, ka viņš tikpat regulāri Jūsu uzņēmuma izmaksāto “aplokšņu algu” iemaksā savā kontā caur bankomātu.

Ta da da dāāā…Ta da da dāāā! 😊

Turklāt gribētu atgādināt, ka no nākošā gada AML subjektiem (un tātad ārpakalpojuma grāmatvežiem, revidentiem, kredītiestādēm, u.c.) vēlas uzlikt par pienākumu ziņot par ikvienu skaidras naudas darījumu virs EUR 750 (grozījumi MK noteikumos gan vēl kaut kur top, un vēl nav redzēti).

Diemžēl šā raksta formāts neļauj paturpināt, bet vēl ir tik daudz ko teikt…Paturpinām jau nākošreiz.. 😊

Jūsu Alisa

22/11/2024

Valdes locekļu atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem – kā tas darbojas Latvijā un Eiropā? Lasi zemāk! 👇

VALDES LOCEKĻA ATBILDĪBA PAR UZŅĒMUMA NODOKĻA PARĀDIEM IR O.K.?

Visu šo laiku domāju, ka Latvija ir teju vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piedzen no valdes locekļiem uzņēmuma nokavētos nodokļa parādus (ja, protams, izpildās visi likumā paredzētie kritēriji). Taču nē! Izrādās līdzīgas normas ir arī Nīderlandē, un nesen tās tika “testētas” Eiropas Savienības tiesā.

NĪDERLANDĒ ARĪ

Proti, Nīderlandē jebkurš valdes loceklis ir SOLIDĀRI ATBILDĪGS par viņa vadītā uzņēmuma nodokļu nomaksu. Ja izrādās, ka uzņēmums nevar samaksāt nodokļus, tam ir pienākums rakstiski paziņot par to nodokļu iekasētājam (jeb Nīderlandes VID) un pēc tā pieprasījuma nosūtīt un iesniegt papildu informāciju un dokumentus.

Ja uzņēmums IR izpildījis šo pienākumu, valdes loceklis ir atbildīgs tikai tad, ja ir pietiekami pierādīts, ka nodokļu parāda nesamaksāšana ir acīmredzamas nepareizas pārvaldības sekas, kurās viņš ir vainojams trīs gadu laikposmā pirms paziņošanas dienas.

Savukārt, ja uzņēmums NAV izpildījis minēto paziņošanas pienākumu vai nav to izpildījis atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, valdes loceklis ir solidāri atbildīgs par uzņēmuma nodokļa parāda nomaksu ar nosacījumu, ka tiek prezumēts, ka viņš ir vainojams tajā, ka nav veikti maksājumi un ka trīs gadu laikposms sākās dienā, kad uzņēmums nebija izpildījis savus pienākumus. Šo prezumpciju var atspēkot tikai valdes loceklis, kurš pietiekami pierāda, ka viņš nav vainojams par to, ka uzņēmums nav izpildījis tam paredzēto pienākumu (paziņot par nespēju samaksāt nodokļus).

Šāds paziņojums noteiktajā laikā ir jāsniedz arī uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Ja tas netiek izpildīts, tad iestājas iepriekš aprakstītās sekas.

LATVIJĀ ESOŠĀ KĀRTĪBA

Patiesībā Latvijā ir līdzīga kārtība. Valdes loceklis ir atbildīgs par uzņēmuma nodokļa parādu, ja izpildās 5 kritēriji:

1) nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās algas (2024.gadā – 35 000 euro); un

2) uzņēmumam paziņots par piespiedu piedziņu; un

3) pēc nodokļu kontroles uzsākšanas (vai pēc lēmuma uzsākt auditu) sākas aktīvu “kustība” jeb tie tiek atsavināti; vai arī netiek pilnībā nomaksāti nokavētie nodokļi; un

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību (t.i., uzņēmumam nav mantas, pret kuru var vērst piedziņu); un

5) uzņēmums nav izpildījis pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Valdei ir pienākums iesniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, tostarp, ja uzņēmums ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Daži “zinātāji” gan mēdz iedot valdes locekļiem padomu, lai tie vienkārši “pazūd” no valdes, un tad Uzņēmumu reģistrs pats nolikvidēs uzņēmumu un viss! Problēma atrisināta! “Nav uzņēmuma – nav nodokļa parāda!” tā viņi domā. Taču realitātē, šāda “pazušana” nozīmē, ka valdes loceklis “iedzen sevi stūrī”, no kura vairs nav atpakaļceļa, un nodokļa parādus ir jāsmaksā no savas kabatas. Par to esmu rakstījusi jau iepriekš (meklē saiti komentāros).

EST VĒRTĒ, VAI ŠĀDA KĀRTĪBA IR SAMĒRĪGA

Nesen Eiropas Savienības tiesa (EST) ir vērtējusi minētās tiesību normas, ar kurām ir paredzēta valdes locekļa solidārā atbildība par uzņēmuma nodokļa parādiem (tostarp PVN parādu). Tā kā Latvijas tiesību normas paredz līdzīgu kārtību kā Nīderlandē, tad spriedums šķiet īpaši interesants.

Tie valdes locekļi, no kuriem jau tika piedzīts uzņēmuma nodokļu parāds, noteikti ne reizi bija aizdomājušies par iespēju sūdzēties Eiropas Savienības tiesā. Ja esat viens no šādiem valdes locekļiem, tad ziniet, ka EST jau ir savs viedoklis par to. Ja Jūs, būdams valdes loceklis, regulāri pieļāvāt situāciju, ka nodokļi netika maksāti likumā noteiktajā laikā, tad EST viedoklis Jūs neiepriecinās.

Taču, piemēram, tiem valdes locekļiem, kuri bija aizgājuši no valdes pirms bija iestājies nodokļa samaksas pienākums (piemēram, aizgāja janvārī, PVN bija samaksā līdz februāra 23.datumam, ko uzņēmums nav izdarījis). Šādos apstākļos ir tikai likumsakarīgi, ka valdes loceklis nevar ietekmēt apstākļus, ka uzņēmums nenomaksās deklarēto nodokli. Secīgi, šādos apstākļos, valdes locekļa atbildība par uzņēmuma nodokļa parādiem (nesamaksāto PVN par janvāri) ir valdes locekļa atbildības noteikšana BEZ VAINAS, kas secīgi neatbilst samērīguma principam. Diemžēl praksē ne reti sastopos ar gadījumiem, kad VID piemēro tiesību normas formāli, ņemot vērā tikai periodu, kādā persona pildīja valdes locekļa pienākumus uzņēmumā, nevērtējot, vai viņš varēja ietekmēt to, ka uzņēmums nesamaksās deklarēto nodokli. Tādāji bijušais valdes loceklis ne tikai kļūst atbildīgs par uzņēmuma nodokļa parādiem, bet arī mēdz būt iekļauts riska personu sarakstā.

VAI IR OK?

Pirmām kārtām girbētu atgādināt, ka Eiropas Savienības tiesa NAV apelācijas instance, kurā var pārsūdzēt Latvijas tiesu spriedumus. Tā ir tiesa, kuras kompetencē ir interpretēt Eiropas Savienības tiesību aktus.

Tā kā (Nīderlandes uzņēmuma) valdes loceklim uzlika par pienākumu samaksāt arī uzņēmuma PVN parādu, tad tiesa vērtēja šo jautājumu kontektā ar PVN direktīvu. Proti, PVN direktīva paredz dažādus pienākumus saistībā ar PVN samaksu, rēķinu izrakstīšanu, utt. Vienlaikus PVN direktīva nosaka, ka dalībvalstis VAR UZLIKT ARĪ CITUS PIENĀKUMUS, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu krāpšanu.

Solidāras atbildības mehānisma mērķis ir atvieglot to PVN summu iekasēšanu, kuras uzņēmums, kas ir PVN maksātājs, nav samaksājis tiesību normās noteiktajos termiņos. Šāds mehānisms ietilpst dalībvalstu RĪCĪBAS BRĪVĪBĀ.

Pat, ja valdes loceklis nav PVN maksātājs, no PVN direktīvas neizriet, ka dalībvalstu noteiktie pienākumi varētu attiekties vienīgi uz personām, kas ir PVN maksātājas. Gluži pretēji, dalībvalstīm noteiktais pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu pilnā apmērā, var prasīt, lai dalībvalsts par atbildīgām uzskata personas, kuras nav PVN maksātājas un kuras piedalās uzņēmuma (kas ir PVN maksātājs) lēmumu pieņemšanā, t.i., valdes locekļus.

Direktīva neparedz precīzus pienākumus, ko dalībvalstis var paredzēt. Tādējādi ar to tām tiek piešķirta PILNĪGA RĪCĪBAS BRĪVĪBA attiecībā uz līdzekļiem, kuru mērķis ir nodrošināt maksājamā PVN iekasēšanu pilnā apmērā. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un to vispārējos principus, tātad arī SAMĒRĪGUMA PRINCIPU. Proti, pat ja pasākumu mērķis ir pēc iespējas efektīvāk aizsargāt Valsts kases intereses, tomēr šie pasākumi NEVAR PĀRSNIEGT TO, KAS NEPIECIEŠAMS ŠĪ MĒRĶA SASNIEGŠANAI.

Tiesību akti, kas rada solidāras atbildības sistēmu NEATKARĪGI NO VAINAS, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai īstenotu Valsts kases tiesību aizsardzību. Ja atbildība par uzņēmuma nodokļa parādiem tiem noteikta valdes loceklim, kas no šīs atbildības nevar izvairīties, sniedzot pierādījumus par to, ka viņam nav pilnīgi nekādas saistības ar uzņēmuma rīcību, tad šāda kārtība jāuzskata par NEATBILSTOŠU SAMĒRĪGUMA PRINCIPAM.

Lēmums atzīt valdes locekli par solidāri atbildīgu par PVN parāda nomaksu, ir jāpamato ar faktiskām un/vai juridiskām attiecībām, kas pastāv starp abām iesaistītajām personām, ņemot vērā tiesiskās drošības un samērīguma principus. Apstākļi, ka valdes loceklis rīkojies labticīgi, ievērojot visu saprātīga komersanta rūpību, ir veikusi visus tai iespējamos atbilstošos pasākumus un tās dalība ļaunprātīgā izmantošanā vai krāpšanā ir izslēgta, ir apstākļi, kas JĀŅEM VĒRĀ, nosakot iespēju uzlikt šai personai pienākumu solidāri maksāt PVN parādu.

Šā bloga formāts neļauj izvērstāk padiskutēt par valdes locekļa atbildību par uzņēmuma nodokļa parādiem, tādēļ par to, iespējams, parunāsim citreiz.

Jūsu Alisa

07/02/2024

Atgādinām❗️ Pirms pakalpojumu saņemšanas no Google vai Meta, ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā! Zemāk rakstā, kādas neparedzētas sekas var rasties, ignorējot šo būtisko prasību.

LAMATAS, KO SEVĪ NES GOOGLE UN FACEBOOK

“VIDam nav tiesību! Tas taču ir rekets!” – ar šiem vārdiem sākas mūsu saruna ar kāda uzņēmuma īpašnieci, kas saņēma vēstuli no VID ar lūgumu ne vien reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, bet arī samaksāt PVN par visiem darījumiem pēdējo gadu laikā.

Ņemot vērā lielo konkurenci X pakalpojumu sniegšanas jomā, viņa rūpīgi sekoja, lai uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā nepārsniegtu reģistrācijas slieksni PVN maksātāju reģistrā (kas no 2024.gada 1. janvāra palielināts līdz 50 000 EUR). “Sekoja” tas gan ir skaļi teikts, jo klientu bija tik cik bija, un apgrozījums attiecīgi arī. Tādēļ viņu pārpildīja dusmas un neizpratne par to, kāpēc VID pieprasa samaksāt budžetā papildus PVN, ja minētais reģistrācijas slieksnis nebija pārsniegts.

Viņa bija pārliecināta par to, ka vaina ir kādā neapmierinātā klientā, kas noteikti “nostučīja” viņu VIDam, kas attiecīgi tagad viņu vēlas izputināt, pieprasot samaksāt budžetā papildus PVN.

Taču problēma nebija ne VIDā, nedz arī neapmierinātā klientā, bet gan saņemtajos Google reklāmas pakalpojumos, kurus uzņēmums iegādājās savu pakalpojumu reklamēšanai un jaunu klientu piesaistei.

Viņa nezināja, ka, reiz iegādājoties Google reklāmas pakalpojumus, viņai bija pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam un no tā brīža visiem sniegtajiem X pakalpojumiem piemērot PVN.

Jāteic, ka par to reti kurš aizdomājas… Tāpēc nedaudz par šo tēmu!

REIZ NOPIRKTIE GOOGLE UN FACEBOOK REKLĀMAS PAKALPOJUMI

Negribēju citēt likuma pantus, bet jūtu, ka mazliet vajag.. [bet apskatīsim tikai konkrēto gadījumu – SIA pirka reklāmas pakalpojumus no Google]

PVN likums nosaka, ka nodokļa maksātājs [un tātad jebkurš, kurš veic saimniecisko darbību jeb sistemātisku, patstāvīga darbību par atlīdzību] reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, PIRMS tas SAŅEM tādus PAKALPOJUMUS iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu.

Tas nozīmē, ka, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma SAŅĒMĒJA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS MĪTNES VIETA [t.i., mūsu izskatāmajā gadījumā – SIA darbības vieta – Latvija].

Vispārīgā gadījumā nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro (kas ir spēkā no 01.01.2024.). Taču šis nosacījums nav piemērojams, ja nodokļa maksātājs NO CITAS DALĪBVALSTS vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas PERSONAS, KAS NEVEIC SAIMNIECISKO DARBĪBU IEKŠZEMĒ (t.i., Latvijā), SAŅEM PAKALPOJUMUS, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.

Ļaujiet man iztulkot iepriekš teikto…

Proti, tas nozīmē, ka, ja nodokļa maksātājs (šajā stāstā SIA) saņem reklāmas (vai citus) pakalpojumus no Google Ireland Limited (kas ir reģistrēta Īrijā un neveic Latvijā saimniecisko darbību), tad minēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas vieta ir Latvija (jeb SIA saimnieciskās darbības mītnes vieta).

Attiecīgi SIA PIRMS PAKALPOJUMU SAŅEMŠANAS no Google Ireland Limited bija jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.

Un no šī brīža SIA bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no darījumu vērtības, kas veikti, uzsākot pakalpojuma saņemšanu no Google. Proti, bija jāapliek ar PVN VISI klientam sniegtie ar PVN apliekamie pakalpojumi (un preču piegādes), neatkarīgi no tā, ka to vērtība 12 mēnešu laikā nepārsniedza 50 000 EUR.

Te arī slēpjas lielākās lamatas. Reklāmas no Google un Facebook (vai citiem līdzīgiem citās dalībvalstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem) tiek saņemtas, bet reti kurš iedomājas par to, ka līdz ar šo pakalpojumu saņemšanu ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un jāsāk aplikt ar PVN visi darījumi… Un ir liels, nepatīkams pārsteigums, kad VID izsūta rēķinu ne tikai par nenomaksāto PVN par Google reklāmas pakalpojumiem, bet par visiem darījumiem… pēdējo 3 gadu laikā.

NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Taču apskatīsim arī citas lamatas, par kurām reti kurš aizdomājas…

Fiziskās personas izmanto Facebook vai Instagram preču pārdošanai. Proti, savā personiskajā profilā tiek publicētas ziņas par kādas preces pārdošanu, bez mazākās domas, ka šī ziņas var redzēt arī VID. Taču arī saimniecisko darbību personas reģistrēt neplāno.

Tā tiek publicētas arvien jaunas ziņas ar jaunām mantiņām, ko vēlas pārdot.

Un tad tiek saņemta “laimes vēstule” no VID, kurā VID lūdz sniegt informāciju par visiem darījumiem un samaksāt ienākuma nodokli.

Ja tikai publicējāt šādas ziņas, bet pārdošanas nebija, tad nāksies pasvīst, lai pierādītu to, ka saimniecisko darbību neveicāt un ienākumus neguvāt. Der atcerēties, ka VID ir tiesības noteikt maksājamā nodokļa apmēru uz aprēķinu pamata, vadoties tikai no tām ziņām, kas ir VID rīcībā – proti, Jūsu paša publicētajām ziņām un cenām, par kādu Jus mantas pārdevāt.

Ja Jūs jau saņēmāt šādu “laimes vēstuli”, tad baidos, ka Facebook vai Instagram ziņu dzēšana (ar domu, ka VID tādējādi nevarēs neko pierādīt) var nelīdzēt, jo visticamāk Jūsu profilu saturs jau tika piefiksēts un saglabāts lietas materiālos. Protams, ir bijuši gadījumi, kad VID ierēdņi tomēr aizmirsa pievienot lietas materiāliem foto bildes ar preces/ pakalpojuma cenu, un šādos gadījumos tiesa atteicās vērtēt VID apgalvojumu kā tādu patiesību, kura pati par sevi kalpo par pierādījumu (saite uz rakstu komentāros). Tomēr šādu gadījumu praksē ir salīdzinoši nedaudz (vismaz manā praksē tādu nebija daudz). Tādēļ pirms nodarboties ar pašdarbību, iesaku konsultēties ar Jūsu advokātu.

Ja preču tirdzniecībai personīgajā profilā bija pirktas arī Facebook/ Instagram reklāmas pakalpojumi, tad ļoti ticami, ka VID var atnākt ne tikai pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet arī pēc pievienotās vērtības nodokļa (skatīt iepriekš) + sodīt par nereģistrētu saimniecisko darbību.

Ja Facebook/ Instagram reklāmas pakalpojumi netika pirkti, bet tikai izvietotas ziņas par mantu pārdošanu, tad uzskatu, ka pievienotās vērtības nodokli VID piedzīt nevarēs, jo nav konstatējamas saņemtā pakalpojuma pazīmes no citas dalībvalsts nodokļu maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā (Facebook/ Instagram). Proti, iztrūkst – pretpienākums pret atlīdzību.

Ziniet savas tiesības, bet neaizmirstiet arī par pienākumiem!

Jūsu Alisa