SK Finance, SIA

03/11/2025

PLĀNO GROZĪT “PLĀNĀS KAPITĀLIZĀCIJAS” NOTEIKUMUS

Turpinām apskatīt plānotās “Ziemassvētku dāvanas” 2026.gadam. 😊 Šoreiz parunāsim par plānotajiem grozījumiem “plānās kapitalizācijas noteikumos”.

SPĒKĀ ESOŠIE PLĀNĀS KAPITALIZĀCIJA NOTEIKUMI

Latvijā ir spēkā tā saucamie “plānās kapitālizācijas noteikumi” jeb palielinātu procentu maksājumu atskaitīšanas ierobežojumi nodokļa (UIN) aprēķina vajadzībām. Pašlaik pastāv divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, pārsnieguma summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar UIN; tie ir:

1) Procentu maksājumu summa, kas pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla finanšu gada sākumā attiecību 4 pret 1;

2) Procentu summa, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumu summa (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.

Ja gadījums vienlaikus atbilst abiem iepriekšminētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.

Plānās kapitalizācijas noteikumu mērķis ir novērst agresīvu nodokļu plānošanu, kad uzņēmuma īpašnieki apzināti strukturē kapitālu tā, lai izvairītos no nodokļiem. Piemēram, uzņēmuma īpašnieki dibina sabiedrību ar minimālo iespējamo pamatkapitālu, bet vienlaikus piešķir uzņēmumam nesamērīgi lielu aizdevumu, radot situāciju, kurā viņi nodrošina sev stabilu un garantētu ienākumu plūsmu procentu maksājumu veidā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums faktiskajā darbībā gūst peļņu (atšķirībā no dividendēm, kuru izmaksāšana ir atkarīga no peļņas esamības).

Šādi plānās kapitalizācijas noteikumi (angliski: “think cap rules”) ir sastopami daudzās pasaules valstīs — gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu plānās kapitalizācijas ierobežojumi tiek piemēroti TIKAI AIZDEVUMIEM NO SAISTĪTĀM PERSONĀM, proti, gadījumos, kad pastāv reāls risks, ka aizdevums tiek izmantots nodokļu optimizācijai. Savukārt aizņēmumi no nesaistītām personām, piemēram, investoriem vai finanšu platformām, parasti netiek ierobežoti.

Lai arī Latvijā likums nosaka izņēmumus, tie attiecas uz procentu maksājumiem KREDĪTIESTĀDĒM un valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes FINANŠU IESTĀDĒM. Proti, Latvijā šis regulējums joprojām ir plašāks nekā nepieciešams, un tas rada neproporcionālu nodokļu slogu uzņēmumiem, kuru darbība balstās uz aizņēmumu kapitālu. Rezultātā tiek kavēta finanšu sektora attīstība un mazināta Latvijas nodokļu vides pievilcība ārvalstu investoriem.

Proti, Latvijā procentu maksājumu ierobežojumi nereti attiecas arī uz pilnīgi saimnieciskiem darījumiem, kuriem nav nekāda sakara ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tas īpaši skar nebanku kreditētāju nozari, kuras uzņēmumu pamatdarbība ir finansējuma piesaiste no juridiskām un fiziskām personām un šī finansējuma tālāka izsniegšana aizdevumos. Proti, šie uzņēmumi faktiski darbojas kā starpnieki, kas pārvalda aizņemtos līdzekļus un nodrošina to apgrozību ekonomikā, taču vienlaikus tie ir spiesti uzņemties papildu nodokļu slogu par palielinātiem procentu maksājumiem.

Piemēram, pēdējos gados ir parādījušies jauni finansējuma avoti – alternatīvie ieguldījumu fondi un kolektīvās finansēšanas platformas, taču to izmantošana joprojām nav plaši izplatīta, tostarp, minēto ierobežojumu dēļ.

Atvieglojumi nav piemērojami arī procentu maksājumiem par parāda vērtspapīriem, kas tiek tirgoti biržas “First North” sarakstā – daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kur visbiežāk darbojas tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas emitēt šāda veida vērtspapīrus, rodas papildu izmaksas, kas padara finansējumu mazāk pieejamu un konkurētspējīgu.

Līdzīga situācija vērojama arī kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru jomā, jo plānās kapitalizācijas noteikumu atvieglojumi netiek piemēroti aizņēmumiem, kas piesaistīti caur šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai gan tie bieži vien nodrošina būtisku atbalstu tieši mazajiem uzņēmumiem. Rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien ir spiesti paļauties uz valsts atbalstu – ES fondu programmām un attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātajiem instrumentiem.

SLIKTI IZCEĻAMIES UZ KOPĒJĀ FONA

Latvijas uzņēmumi jau šobrīd atrodas mazāk labvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā plānās kapitalizācijas ierobežojums ir pilnībā atcelts, bet Lietuvā tas tiek piemērots tikai saistīto pušu darījumos, ja aizdevums saņemts uz nosacījumiem, kas atšķiras no tirgus prakses.

Latvija pēc būtības ir vienīgā Baltijas valsts, kur šādi ierobežojumi joprojām tiek piemēroti vispārīgi, ARĪ NEATKARĪGU PERSONU DARĪJUMOS, kas būtiski ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu un kavē investīciju vidi.

PLĀNOTIE GROZĪJUMI

Tiek plānots, ka plānās kapitalizācijas noteikumi procentu maksājumiem vairs netiks piemēroti šādos gadījumos:

1) Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos izveidotām mērķsabiedrībām;

2) Procentu maksājumiem par Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

3) Vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;

4) Finansējumam, kas piesaistīts caur licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;

5) Alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti ES/EEZ.

Vienlaikus šī atkāpe neattieksies uz aizņēmumiem no saistītām personām, lai novērstu potenciālus nodokļu optimizācijas riskus.

Lai arī grozījumi paredz jaunos izņēmumus ieviest tikai no 2028.gada, tomēr šobrīd notiek ļoti skaļas diskusijas par to, lai:

1) Ieviestu grozījumus ar 2026.gada 1.janvāri;

2) Attiecināt izņēmumus arī uz saistītām personām (tostarp uz grupas dalībnieku starpā maksājamiem porcentiem). Proti, tiek runāts, lai plānās kapitalizācijas noteikumus nepiemērotu aizņēmumiem no ar nodokļa maksātāju saistīta uzņēmuma grupas dalībnieka, ja šis uzņēmuma grupas dalībnieks finansējumu ir piesaistījis no likumā minētajiem aizdevējiem (piemēram, kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām u.c.).

Sekojam līdzi un turam dūres! 😊

Jūsu Alisa

27/10/2025

Meklējam kolēģi - bilancspējīgu grāmatvedi!

Pavisam īsi - Jumis Pro, pieredze ārpakalpojumā, klātiene, alga 2000 EUR, biroja adrese - Pakalniņu iela 4, Tīraine, Mārupes nov.
Ja interesē, raksti ([email protected]) - nosūtīšu sīkāku info.
https://skfinance.lv/

27/10/2025

VAI JAUNĀ PVN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA IR LAMATAS?

Saņēmu vairākus zvanus no cilvēkiem, kuri sašutuši par no VID saņemto vēstuli ar lūgumu samaksāt PVN. Lai arī katrs dara ko citu (kurš iznomā savu dzīvokli Booking, kurš tirgo preci Etsy platformā), visus vieno viena kopīga detaļa.

Proti, sev piederošu īpašumu viņi iznomā Booking (vai tirgo preces platformās) jau ļoti sen - gadiem ilgi. Tomēr to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (t.i., Latvijā), piemēram, Facebook, Google, Booking, AirBnB, u.c., ir jāmaksā PVN no pirmā centa, viņi uzzināja tikai nesen. Secīgi, arī to, ka gadiem ilgi netika pildīts likumā noteiktais pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un visiem ar PVN apliekamajiem darījumiem (preču piegādei, pakalpojumu sniegšanai u.c.) bija jāpiemēro PVN un tas jāmaksā budžetā, viņi arī uzzināja tikai nesen.

Tādēļ ir liela neizpratne un sašutums par to, kāpēc tagad, kad viņi beidzot atnāca uz VID, lai saņemtu ĪPAŠO PVN numuru, kas ļauj viņiem nomaksāt PVN tikai par šiem Google, Booking, Etsy, AirBnB u.c. saņemtajiem pakalpojumiem, nereģistrējoties kā “parastajam” PVN maksātājam ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem, VID pieprasa samaksāt PVN arī par iepriekšējiem gadiem.

Sašutumu pastiprina arī sociālajos tīklos publicētie raksti. Vieni raksta par to, ka VID, pieprasot samaksāt nenomaksāto PVN par iepriekšējiem gadiem, izpilda politiskās izrēķināšanās pasūtījumu. Citi raksta, ka VID nepamatoti “soda” tūrisma industrijā strādājošos; vēl citi – par to, ka VID rīkojas prettiesiski, pieprasot samaksāt PVN ar atpakaļejošu datumu.

Varbūt der visiem izelpot un paskatīties uz šo situāciju no cita skatu punkta? 😊

PAR KO IR JEZGA?

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un kā tāda ir uzņēmusies pildīt noteiktas saistības, tostarp transponēt savos nacionālajos tiesību aktos PVN Direktīvu. PVN likumā noteiktais pienākums saimnieciskās darbības veicējiem samaksāt PVN par saņemtajiem pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā (piemēram, no Booking, AirBnB, u.c.), izriet no PVN Direktīvas. Turklāt, šī PVN Direktīvas norma tika transponēta PVN likumā jau ļoooooooti sen.

Secīgi problēma nav likumā, bet gan tajā, ka ir personu grupa, kas vienkārši nezināja, ka viņiem ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā kopš brīža, kad viņi pirmo reizi saņēma šādus pakalpojumus.

Vai Latvija var atteikties pildīt savas saistības un atteikties no “tik neērtās” PVN likuma normas? Nē, nevar!

Lai tūrismā strādājošām personām (un ne tikai) nebūtu jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā (pirms reģistrācijas sliekšņa EUR 50 000 sasniegšanas tikai tāpēc, ka ir iegādāta reklāma Google), no 2025.gada 1.jūlija spēkā ir ĪPAŠA KĀRTĪBA reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, ja saimnieciskās darbības veicējs saņem šādus pakalpojumus no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic darbību Latvijā.

Tā paredz, ka PIRMS tiek saņemts pakalpojums no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas (piemēram, Google, Facebook, Booking, AirBnB vai citus), saimnieciskās darbības veicējam jāsniedz VID reģistrācijas iesniegums.

VID 5 darba dienu laikā izskatīs iesniegumu un reģistrēs (vai arī nereģistrēs) saimniecisko darbības veicēju PVN maksātāju reģistrā, piešķirot ĪPAŠU PVN reģistrācijas numuru. Šo ĪPAŠO PVN reģistrācijas numuru saimnieciskās darbības veicējs var izmantot tikai, lai nodeklarētu un samaksātu PVN par iepriekš minētajiem pakalpojumiem (nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā ar visām no tā izrietošām sekām). Lai to izdarītu viņam ir jāiesniedz īpašs paziņojums par nodokļa samaksu līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Minētais ĪPAŠAIS PVN numurs nedod saimnieciskās darbības veicējam tiesības atskaitīt samaksāto PVN par iegādātiem pakalpojumiem un preču piegādēm. Taču arī saimnieciskās darbības veicēja sniegtos pakalpojumus vai preču piegādes viņš var neaplikt ar PVN!

Uzskatu, ka tas ir ļoti labs risinājums visiem! Tā sakot, vilks ir paēdis un kaza dzīva.

BET PARĀDS TA PALIEK

Augstākās tiesas Senāts jau vairākkārtīgi skaidroja, ka nodokļa PARĀDS RODAS BRĪDĪ, kad persona neizpilda savu pienākumu samaksāt nodokli LIKUMĀ NOTEIKTĀ TERMIŅĀ (nevis no brīža, kad VID pieņem lēmumu, ar kuru uzliek pienākumu samaksāt nodokli). Proti, tas, ka VID nav kādu “pieķēris aiz rokas”, nebūt nenozīmē, ka šai personai nav nodokļa parāda pret valsti.

Problēmu rada fakts, ka daudzi saimnieciskās darbības veicēji (kuru veiktie darījumi nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni, bet kuriem ir pienākums samaksāt PVN par saņemtajiem iepriekš minētajiem pakalpojumiem) ir gatavi sākt maksāt PVN tikai par NĀKOTNĒ saņemtajiem pakalpojumiem no Booking, AriBNB, uc., taču neviens nav gatavs samaksāt iepriekš NESAMAKSĀTO (!) PVN par iepriekšējiem periodiem. Bet parāds ta paliek…

Vai VID rīkojas prettiesiski, lūdzot saimnieciskās darbības veicējiem samaksāt šo parādu par iepriekšējiem periodiem? Nē! Galu galā likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Turklāt bez tiem “kas nezināja” , ka ir jāmaksā PVN, ir daudzi tādi, kas “zināja” un šo PVN maksāja.

Vai VID soda tieši konkrētas personas vai tūrismā strādājošas personas? Nē! Šī prasība maksāt PVN attiecās uz visiem. Tādēļ nodokļu parādu piedošana konkrētām personām vai nozarēm radīs jautājumus par (neatļautu?) valsts atbalstu.

Vai VID rīcība, aicinot saimnieciskās darbības veicējus (kas tagad pieteikušies ĪPAŠAJAM PVN NUMURAM) samaksāt PVN parādu par iepriekšējiem gadiem, atturēs pārējos no pieteikšanās šādam īpašajam PVN numuram un secīgi ATTURĒS NO PVN MAKSĀŠANAS PAR SAŅEMTAJIEM PAKALPOJUMIEM (kā Google, Booking u.c.) ARĪ TURPMĀK – JĀ! DIEMŽĒL, BET JĀ! Vienlaikus VIDam nepietiks kapacitātes, lai visus šos saimnieciskās darbības veicējus izķert.

Tādēļ šeit nav vienkāršas atbildes. Šeit pēc būtība ir tikai diskusija par to, vai piedot nodokļa parādu tiem, kas nezināja, ka viņiem ir jāreģistrējas un jāmaksā PVN. Un kā būt ar tiem kas zināja un kas maksāja?

Kādas Jūsu domas par šo?

Jūsu Alisa

01/07/2025

VAI VID VAR PIEDZĪT NODOKĻU PARĀDU NO VALDES LOCEKĻA ARĪ TAD, JA UZŅĒMUMS (PARĀDNIEKS) VAIRS NEPASTĀV?

Vēl nesen runājām par VID iespējām piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļiem. Nu man ir atkal pamats runāt par parādu atlīdzināšanas procesu pret valdes locekli, jo ir noticis būtisks pavērsiens… par ko tad arī pastāstīšu šodienas rakstā.

KO PAREDZ LIKUMS?

Vispirms, der atgādināt par tiem kritērijiem, kuriem ir jāpiepildās, lai VID vispār varētu sākt domāt par to, lai uzņēmuma nodokļu parādus varētu piedzīt no tā valdes locekļa.

Likums paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt, lai valdes loceklis sedz juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumus tikai tad, ja izpildās VISI zemāk minētie kritēriji:

1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 minimālās algas (kas 2025.gadā ir 740 euro) jeb 37 000 euro;

2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots uzņēmumam (kas ir valstij parādā nodokļus);

3) ir konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās uzņēmums ir atsavinājis tam piederošos aktīvus UN valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti uzņēmuma nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;

5) uzņēmums nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

KĀ TAS BIJA LĪDZ ŠIM

Laika gaitā nostiprinājās prakse, kas ļāva VID piedzīt uzņēmuma nodokļa parādus arī tad, ja uzņēmums tika likvidēts un izslēgts no reģistra piespiedu kārtā. Piemēram, ja uzņēmums vairāk kā trīs mēnešus paliek bez valdes, tad Uzņēmumu reģistrs to izslēdz no komercreģistra vienkāršotas lividācijas rezultātā.

Šādu VID praksi ilgstoši atbalstīja ne vien Finanšu ministrija, bet arī tiesas.

Finanšu ministrijas ieskatā gadījumā, ja juridiskās personas izslēgšana no komercreģistra būtu paredzēts kā ierobežojums nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai, tad netiktu sasniegts izvirzītais mērķis - motivēt valdes locekļus rūpīgāk pildīt likumā noteiktos pienākumus, bet gan tieši pretēji – tiktu panākta rīcība, ka valdes loceklis, lai izvairītos no atbildības par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, būtu motivēts veikt pārkāpumus, lai tādējādi panāktu juridisko personu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra vienkāršotās likvidācijas rezultātā.

Un vispār - krimināllietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau sen ir atzīts, ka faktam, ka komersants ir izslēgts no komercreģistra, nav nozīmes, lemjot jautājumu par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu no apsūdzētā kā minētā komersanta atbildīgās amatpersonas – skaidroja Finanšu ministrija.

Arī tiesas uzskatīja, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no valdes locekļa IR IESPĒJAMA ARĪ TAD, JA JURIDISKĀ PERSONA IR IZSLĒGTA NO KOMERCREĢISTRA UN PARĀDI DZĒSTI!

SENĀTS NEPIEKRĪT!

Tomēr Augstākās tiesas Senāts nepiekrita šādai VID praksei..

Senāts norādīja, ka:

1) Likumdevējs nodokļu parādu dzēšanu ir paredzējis situācijās, kad nodokļu parādu atgūšana vairs nav iespējama vai nu faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ vai arī tā nav racionāla.

2) Ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);

3) Ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.

4) Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;

5) Ievērojot to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA.

6) Uzsākot procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, juridiskajai personai vai valdes loceklim ir tiesības iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) vai maksātnespējas procesa pieteikumu, kas gadījumā, ja tiesa pieņem attiecīgu nolēmumu, kalpo par pamatu procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa izbeigšanai. Taču situācijā, KAD JURIDISKĀ PERSONA VAIRS NEPASTĀV, VALDES LOCEKLIS NEVAR izmantot šo likumā paredzēto iespēju.

7) Tāpat likums paredz, ka procesa par parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa gaitā valdes loceklis atbild par juridiskās personas nokavētajām nodokļu saistībām SOLIDĀRI ar juridisko personu. Tātad likums paredz VID alternatīvu parādus piedzīt gan no juridiskās personas, gan no valdes locekļa, kas vienlaikus arī nozīmē, ka JURIDISKAJAI PERSONAI IR JĀPASTĀV, lai šāda alternatīva būtu iespējama.

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Minētais Augstākās tiesas spriedums pēc būtības pieliek punktu VID praksei piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādus arī tad, ja tas ir izslēgts (kas praksē līdz šim ir noticis ĻOOOOOTI bieži).

Jūsu Alisa

03/01/2025

Jaunais gads iesācies strauji - jauni klienti, jauni darbinieki un inovatīvas idejas, bet nemainīgi mūsu sirdslietā - grāmatvedībā! 🫶

07/11/2024

Meklējam kolēģi - grāmatvedi!📈🧮

27/08/2024

💶Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par banku klientu skaidras naudas veiktajām iemaksām vai izmaksām no bankomātiem vai kredītiestādēm, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro vienā darījuma reizē.

❗️🧑Vienlaikus jānorāda, ka uzņēmējiem un fiziskām personām to ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu. Tā neattiecas uz regulārajiem pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nav šādas izpētes intereses fokusā.

Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, rezultātā fokusējot uzmanību uz regulāru liela apjoma skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.

Uzzini vairāk: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/finansu-ministrija-vies-skaidribu-par-kadiem-skaidras-naudas-darijumiem-tiks-informets-vid

17/11/2023

Par skaistiem svētkiem, Latvija! 🇱🇻

21/08/2023

Interesantas “idejas”! 🤦🏼‍♀️

CĪŅĀ AR ĒNU EKONU EKONOMIKU PLĀNO IEROBEŽOT SKAIDRAS NAUDAS APRITI

Kādu laiku atpakaļ rakstīju, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025.gadam, kurā par prioritārām tiek izvirzītas vairākas nozares:

1) būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;

2) veselība un sociālā aprūpe;

3) vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.

Šā raksta ietvaros pastāstīšu, kādus pasākumus tiek plānots ieviest, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kas ir viens no galvenajiem ēnu ekonomikas virzītājspēkiem. Šobrīd tie ir tikai plāni, kas, ļoti ticami, šādā vai citādā veidā var īstenoties jau tuvākajā laikā.

ALGAS PRIMĀRI BŪS JĀIZMAKSĀ BEZSKAIDRAS NAUDĀ

Tiek lēsts, ka 2022.gadā Latvijā vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente bija tieši “aplokšņu algas”, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 0,5 procentpunktiem, veidojot 46,7 %. Visbiežāk “aplokšņu algu” izmaksai tiek izmantota tieši skaidrā nauda. Tādēļ tiek domāts par to, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.

Šim mērķim tiek plānots noteikt darba devējam pienākumu algas izmaksāt primāri bezskaidrā naudā. Plānā gan ir norādīts, ka tiks atstāta iespēja darba devējam vienoties par algas izmaksu arī skaidrā naudā, taču šobrīd vēl nav skaidri, kādos gadījumos tas būs iespējams.

KREDĪTIESTĀDES ZIŅOS PAR SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSĀM BANKOMĀTOS

Interesanti, ka tikai 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu euro apmērā. Mazumtirgotāji ir iemaksāja inkasācijas kompānijās 3,9 miljardus euro, kas kopā veido 6,3 miljardus euro jeb 16,2 % no IKP.

Lai arī ne vienmēr skaidras naudas iemaksa bankomātos liecina par to, ka nauda iegūta ēnu ekonomikas aktivitātēm, tomēr tiek plānots kredītiestādēm noteikt pienākumu reizi ceturksnī sniegt informāciju VID par iemaksu bankomātos VIRS MINIMĀLĀS ALGAS APMĒRA MĒNESĪ. Šogad minimālā alga ir – 620 EUR, bet nākošgad – 700 EUR.

Lai arī kopumā šī iniciatīva guva atbalstu, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai tas attieksies uz fiziskās vai juridiskās personas skaidras naudas iemaksām.

DARBA DEVĒJIEM NĀKSIES ZIŅOT PAR ALGAS IZMAKSU SKAIDRĀ NAUDĀ

Tiek plānots noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par darba algas izmaksu skaidrā naudā (piemēram, ar darba devēja ziņojumu vai atsevišķu paziņojumu).

Varu piekrist Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas (LNMTA) viedoklim par to, ka šāda pasākuma ieviešana diez vai sekmēs aplokšņu algu saņēmēju samazināšanos, jo ziņas tiks sniegtas par darba ņēmēju legālajiem ienākumiem. Turklāt Darba likums neliedz pusēm vienoties par kombinētu darba samaksas izmaksas veidu (daļu izmaksājot skaidrā, bet daļu – bezskaidrā naudā) vai arī izmaksas veidu periodiski mainīt.

Grūti iedomāties, ka kāds “aplokšņu algu” maksātājs, pēkšņi sāks, deklarēt “aploksnē” izmaksāto algas daļu. Tādēļ šis pasākums vairāk radīs papildus administratīvo slogu uzņēmējiem, nevis risinās “aplokšņu algu” problēmu un skaidras naudas aprites mazināšanos.

“APLOKŠŅU ALGU” RĒĶINS

Joprojām ir vēlme ieviest “aplokšņu algu” rēķinu, kuru VID varētu izrakstīt katrreiz, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta mazāka nekā 80 % no vidējās mēneša darba samaksas attiecīgajā nozarē, un ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus. Šādā gadījumā VID izrakstīs nodokļu maksātājam “rēķinu” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību.

Tās ir satraucošas ziņas, jo joprojām kā vienīgais kritērijs tiek izvizīta “vidējā temperatūra valstī”. Reģionālās atšķirības, darbinieku pieredze un citi apstākļi, kuri ietekmē algas apmēru joprojām netiek apsvērti. Arī VID nav atbilstošas darbinieku kapacitātes, lai pietiekami ātri un kvalitatīvi spētu izvērtēt katru no uzņēmuma saņemto paskaidrojumu par neatbilstībām darba samaksām. Plus, to, cik jāmaksā algās/ nodokļos būs atkarīgs no VID darbinieka subjektīvā viedokļa.

SKAIDRAS NAUDAS MONITORINGS

Plāns paredz arī pienākumu vienu reizi gadā sagatavot ziņojumu par skaidras naudas plūsmas analīzi, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku. Vienīgi no plāna nav skaidrs ne tas, kam šāds ziņojums būs jāgatavo, ne tas, vai pasākums neradīs papildus administratīvo slogu uzņēmumiem?

E-RĒĶINS

Ir ideja arī ieviest e-rēķinu B2B darījumos, nodrošinot reāllaika informācijas apmaiņu par PVN nomaksas stāvokli. Pašlaik nav skaidrs, kā šis risinājums tiks īstenots un kā tas ies kopā ar e-rēķinu, ko plāno līdz 2029.gadam ieviest visā ES reāllaika informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, aizstājot pašreizējos kopsavilkuma paziņojumus par piegādēm starp ES dalībvalstīm. (Par šo detalizēti parunāsim atsevišķi kādā no nākamajiem blogiem).

NORĒĶINI MAZUMTIRDZNIECĪBĀ – ARĪ BEZSKAIDRĀ NAUDĀ

Vēlas arī uzlikt par pienākumu uzņēmumiem, kas darbojas mazumtirdzniecībā, un kuru apgrozījumu ir virs 50 000 euro gadā, nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šobrīd tiek spriedelēts par to, vai 50 000 euro ir pietiekami augsts slieksnis, un vai nevajadzētu šo apgrozījuma slieksni celt augstāku?

VEICINĀS DIGITĀLOS MAKSĀJUMUS

Veicinās skaidras naudas aprites aizstāšanu ar digitāliem maksājumiem, veicinot POS termināļu ieviešanu tirdzniecības vietās. Pašlaik nav skaidrs vai veicināšana notiks “labprātīgi piespiedu kārtā” vai citādā veidā.. 😊

Ko par to domājat Jūs?

Jūsu Alisa

P.S. Rītdien paturpināsim par plānotajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem veselības jomā.

03/07/2023

Apskati SK Finance, SIA darba sludinājumu.