Finanses-G SIA

25/05/2026

VID VARĒS BLOĶĒT NE TIKAI .LV DOMĒNUS?

Ministru kabineta kuluāros top jauni grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai arī šos grozījumus vēl būs jāskata Saeimā (un secīgi vēl šis tas var pamainīties), tomēr domāju, ka Jums ir vērts zināt par to, ko gaidīt pavisam tuvā nākotnē.

Šajā rakstā apskatīsim gaidāmos grozījumus saistībā ar VID tiesībām elektroniskās komercijas uzraudzības jomā, tostarp VID tiesībām atslēgt domēnus un bloķēt mājas lapas (jeb tīmekļvietnes), kas tiek izmantotas preču un pakalpojumu tirgošanai.

KĀ TAS IR PAŠREIZ?

Pašlaik likums paredz, ka VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un piekļuves ierobežošanu TIKAI LATVIJAS REPUBLIKĀ reģistrētam domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, ja konstatē kādu no minētajiem pārkāpumiem:

1)Tīmekļa vietne tiek izmantota nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas vidē;

2) Ārvalsts komersants tīmekļa vietni izmanto saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē, bet vienlaicīgi tas nav piereģistrējis savu pastāvīgo pārstāvniecību (vai filiāli) Latvijā ;

3) Tīmekļa vietne tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē, bet tā nav reģistrēta VID kā struktūrvienība;

4) Nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, tīmekļa vietnē nav norādījis saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.), bet ja nodokļu maksātājs ir fiziska persona – reģistrācijas koda otro daļu;

5) Nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība, un tīmekļa vietne ir struktūrvienība;

6) Preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificējams;

7) Tīmekļa vietnē tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta;

8) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējs pēc VID pieprasījuma saņemšanas nav sniedzis tā rīcībā esošo informāciju par izvietotajiem sludinājumiem un to izvietotājiem (sludinājumu iesniedzējiem).

Ja VID tiesības ierobežot piekļuvi domēna vārdam līdz šim aprobežojās tikai ar “.lv”, domēniem, tad drīzumā VID garās roķeles varēs aizsniegties arī līdz “.eu”, “.com”, “.net” un citiem domēniem.

Proti, VID tiesības ierobežot piekļuvi domēna vārdam tiks paplašināta arī uz citām domēna vārda reģistratūrām, piemēram:
1) EURid, kas ir “.eu” turētājs;
2) Versign, kas ir “.com”, “.net” turētājs;
3) un citām reģistratūrām;
kurām VID lēmums būs jāizpilda 3 dienu laikā.

Turklāt minētie grozījumi paredz, ka VID būs tiesīgs ne tikai ierobežot domēna vārda lietošanu, bet arī:

1) ierobežot (jeb bloķēt) piekļuvi elektronisko sakaru komersanta tīmekļvietnei, kā arī MOBILAJAI LIETOTNEI, kurai ir interneta protokola adrese (IP adrese),

2) vai ierobežot izmantot CITUS TEHNOLOĢISKOS LĪDZEKĻUS, ja tie ir pieejami elektronisko sakaru komersantam,

3) kā arī, paredzēt PIEKĻUVES PIEPRASĪJUMU PĀRVIRZĪŠANU (pāradresēšanu) uz VID norādīto tīmekļvietni.

Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā un lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, stāsies spēkā tā pieņemšanas brīdī, un būs spēkā līdz tā atcelšanai.

Informāciju par atslēgtajiem domēna vārdiem un par tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm, kurām tiks ierobežota piekļuve Latvijā, VID publicēs savā tīmekļvietnē (jeb mājas lapā). Minētā informācija būs publiski pieejama līdz tā atcelšanai. (Vispārīgi šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk par 2 gadiem, taču no likumprojekta nevar viennozīmīgi saprast, vai attiecībā uz VID lēmumiem šis termiņš būs piemērojams, un lēmums paliks spēkā līdz tā atcelšanai (arī tad, ja tas būs spēkā ilgāk par 2 gadiem); tādēļ šajā jautājumā vēl būtu sagaidāmi skaidrojumi).

Līdzīgi kā iepriekš, šāda VID lēmuma apstrīdēšana neapturēs tā darbību, bet sūdzības VID izskatīs piecu darba dienu laikā.

Lai VID būtu pamats atcelt pieņemto lēmumu, nodokļu maksātājam būs jānovērš VID lēmumā minētie pārkāpumi. Par pārkāpumu novēršanu, nodokļu maksātājam būs jāiesniedz VID iesniegumu. Ja pārkāpumi būs novērsti, tad VID trīs darba dienu laikā pieņemto lēmumu atcels.

Interesanti, ka likumā ir paredzēts arī tas, ka elektronisko sakaru komersants, augstākā līmeņa domēna reģistrs, domēna vārda reģistratūra un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs NEBŪS ATBILDĪGS PAR ZAUDĒJUMIEM, kas trešajām personām radīsies šādu VID lēmumu izpildes rezultātā. Proti, ja Jūs (kā pakalpojumu vai preču tirgotājs), piemēram, pats nebūsiet reģistrējis tīmekļvietni kā struktūrvienību, kā rezultātā VID to kaut kādā brīdī “nobloķēs”, Jūs nevarēsiet piedzīt zaudējumus no EURid. Tas gan neatceļ Jūsu tiesības prasīt zaudējumus no valsts (VID personā), ja šāds lēmums tiks atcelts kā prettiesisks.

KĀPĒC TO SVARĪGI ZINĀT?

Iespējams atceraties gadījumu, kad VID pieprasīja SS. Lv sniegt ļoti apjomīgu informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Informācija bija ļoti apjomīga, kā dēļ SS. Lv nevarēja izpildīt VID prasību (vismaz ne VID noteiktajā termiņā un veidā). VID nobloķēja SS. Lv tīmekļa vietni, nodarot uzņēmumam būtiskus zaudējumus. SS. Lv, reaģējot uz šādu VID rīcību, pārcēla tīmekļa vietni uz citu domēnu – SS. Com un turpināja savu darbību.

VID, protams, zaudēja šo strīdu tiesā, taču paredzētie grozījumi ir vērsti uz to, lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos un VID varētu nobloķēt ne tikai .lv domēnus, bet arī nobloķēt elektronisko tirdzniecību arī no citām domēnu adresēm un tīmekļvietnēm.

Nākošajā reizē padziļinātāk apskatīsim arī pārējos gaidāmos grozījumus. 😊

Jūsu Alisa

21/05/2026

GAME OVER? PIEDZĪT NODOKĻU PARĀDU NO VALDES LOCEKĻA TOMĒR NEVAR?

Pagājušā gadā daudzu uzņēmēju likteņi mainījās, jo Augstākās tiesas Senāts ir lēmis, ka uzņēmumu nodokļa parādi nav piedzenami no šā uzņēmuma valdes locekļiem, ja minētais uzņēmums ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem. Par to detalizēti rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros).

Senāts norādīja, ka ar uzņēmuma dzēšanu no komercreģistra, tā nodokļu parādi tiek dzēsti. Savukārt ar parādu dzēšanu valsts pēc būtības vairs NEPRETENDĒ uz šo nodokļu parādu atgūšanu un GALĪGI ATSAKĀS no savām prasījuma tiesībām. Proti, VID lēmums par nodokļu parādu dzēšanu rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesība (jeb parāda izbeigšanos);

Tādējādi, ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra, tad NAV VAIRS IESPĒJAMA NODOKĻU PARĀDU PIEDZIŅA, jo neeksistē tiesību subjekts, no kā parādi būtu piedzenami.

Likumdevējs Komerclikumā ir paredzējis noteiktu procedūru sabiedrības darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra, kuras ietvaros ir paredzēta kreditoru aizsardzība, tostarp maksātnespējas procesa īstenošana. Tādējādi, ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, prezumējams, ka visas procedūras, kuras ir vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, ir īstenotas un izslēgšana no komercreģistra ir noslēdzoša darbība, kas citstarp apstiprina, ka parāda ATGŪŠANA VAIRS NAV IESPĒJAMA;

Savukārt, ņemot vērā to, ka nodokļu parāda dzēšana noteic parāda izbeigšanos jeb rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesību, tad NAV ARĪ IESPĒJAMA TĀ ATLĪDZINĀŠANA NO VALDES LOCEKĻA. Lai VID varētu piedzīt uzņēmuma parādus no tā valdes locekļa (arī bijušā), kura laikā nodokļu parāds ir radies, uzņēmumam IR JĀPASTĀV.

Tā Senāts nosprieda situācijā, kad VID mēģināja piedzīt no valdes locekļa tāda uzņēmuma nodokļu parādu, kas bija izslēgts no reģistra VAIRĀKUS GADUS PIRMS šā uzņēmuma bijušais valdes loceklis SAŅĒMA VID BRĪDINĀJUMU par attiecīgo nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu. Tādēļ radās jautājums par to, vai VID ir tiesīgs piedzīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādu, JA VID BRĪDINĀJUMA SAŅEMŠANAS LAIKĀ, UZŅĒMUMS VĒL PASTĀVĒJA?

JA BRĪDINĀJUMU VALDES LOCEKLIS SAŅEM VĒL PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?

Jāteic, ka Administratīvā apgabaltiesa uz šo jautājumu vairākkārtīgi atbildēja noliedzoši. Proti, tiesas ieskatā brīdinājuma nosūtīšanai valdes loceklim vēl brīdī, kad uzņēmums pastāvēja, NAV IZŠĶIROŠAS NOZĪMES. Tiesas ieskatā noteicošais apstāklis ir tas, ka laikā, kad VID PIEŅĒMA LĒMUMU par uzņēmuma nodokļa parādu atlīdzināšanu no valdes locekļa, šis uzņēmums vairs nepastāvēja.

Nesen Augstākās tiesas SENĀTS APSTIPRINĀJA to vairākos nolēmumos. Tādēļ strīdi ar VID par šiem jautājumiem ir noslēgušies.

UN JA LĒMUMS TOMĒR BIJA PIEŅEMTS PIRMS UZŅĒMUMA IZSLĒGŠANAS NO KOMERCREĢISTRA?

Nuuu.. ar šo jautājumu ir interesantāk, un paredzams, ka tas vēl nonāks pie Senāta kaut kad tuvākajā laikā. Tomēr ir vērojama Administratīvās rajona tiesas pieaugošā vienprātība šajā jautājumā. Proti, tiesas arvien biežāk lemj, ka arī tad, ja LĒMUMS par uzņēmuma nodokļa parāda atlīdzināšanu bija PIEŅEMTS VĒL PIRMS uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, tad parādus no bijušajiem valdes locekļiem tik un tā NEVAR PIEDZĪT.

Tiesas uzskata, ka arī atzīstot, ka pārsūdzētais VID lēmums bija tiesisks laikā, kad tas tika pieņemts, līdz ar uzņēmuma piespiedu likvidāciju (un secīgi VALSTS ATTEIKŠANOS NO NODOKĻU PARĀDA TURPMĀKAS PIEDZIŅAS) ir jāsecina, ka apstākļi ir mainījušies tā, ka vienīgais taisnīgais risinājums ir pārsūdzētā VID lēmuma atcelšana.

KAS TĀLĀK?

Ņemot vērā “vilni” ar tiesas atceltajiem VID lēmumiem sakarā ar to, ka VID novēloti ir vērsies pret uzņēmumu bijušajiem valdes locekļiem ar prasību atlīdzināt uzņēmumu nodokļu parādus, tad paredzams, ka turpmāk VID varētu “laboties” un vērsties pret uzņēmumu esošajiem vai bijušajiem valdes locekļiem krietni agresīvāk, nepieļaujot neattaisnotu kavēšanos ar šo uzņēmumu nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu no valdes locekļiem.

Arī maksātnespējas likuma piedāvātie risinājumi no VID puses varētu būt izmantoti aktīvāk. Tomēr, tā kā maksātnespējas procesā VID (kā kreditora) rīcība ir ierobežota, tad vairāk paredzu, ka VID vairāk “spiedīs” uz ātrāku un agresīvāku nodokļu piedziņu kā no uzņēmuma, tā arī no uzņēmuma esošiem vai bijušiem valdes locekļiem.

Vienlaikus, ja Senāts piekritīs pašreizējai Administratīvās rajona tiesas nostājai, ka nodokļu parādus nevar piedzīt no valdes locekļiem pat tad, ja uzņēmuma likvidācija notiek arī pēc VID lēmuma pieņemšanas, tad tas būtiski mainīs esošo VID praksi. Šādā gadījumā – vai nu VID vērsīsies ar ierosinājumiem mainīt tiesību aktus (tostarp par uzņēmumu piespiedu likvidācijas procesa kārtību) vai nu būs spiesti tomēr vairāk pievērsties Maksātnespējas likumam un tajā piedāvāto iespēju izmantošanas.

Dzīvosim, redzēsim.

Jūsu Alisa

11/05/2026

☀️ Noderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem.

Ja jaunietis:
✔️ ir vecumā līdz 19 gadiem
✔️ turpina mācības
✔️ strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam)

➡️ vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo.

Tas nozīmē, ka vecāks turpina saņemt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu — vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī.

📌 Ja skolēns strādā arī mācību gada laikā, apgādājamā statuss tiek pārtraukts automātiski.

📖 Svarīgi zināt par algas nodokļa grāmatiņu!

Skolēni var izmantot algas nodokļa grāmatiņu, atzīmējot tajā ienākuma gūšanas vietu, kurā piemēro neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus.

✅ Ja skolēns vasarā strādā vispārējā nodokļu režīmā, viņš var izvēlēties — atzīmēt darba devēju vai nē.

❌ Savukārt, saņemot sezonas laukstrādnieku ienākumu, algas nodokļu grāmatiņā darba devēju atzīmēt nevar un ienākumiem nevar piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

📌 Ja algas nodokļa grāmatiņā atzīmēts darba devējs, tad darba devējs algai piemēro neapliekamo minimumu 550 eiro mēnesī.

👉 Piemērs:

Ja saņemamā atlīdzība ir 780 eiro un ir piemērots mēneša neapliekamais minimums 550 eiro:
💶 skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 660,33 eiro

Ja darba devējs nav atzīmēts un saņemamā atlīdzība ir 780 eiro:
💶 skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 520,08 eiro

📍Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts, tad darba devējs gada laikā saņemtajai algai pirms nodokļu ieturēšanas nedrīkst atskaitīt neapliekamo minimumu. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, skolēns var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

🔗 Plašāk lasi: https://bit.ly/4tU1opz

11/05/2026

CIK BIEŽI VAJAG IZRAKSTĪT RĒĶINU?

Nesen VID publicēja uzziņu par to cik bieži vajag izrakstīt rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem. Jautājums radās sakarā ar zemes nomas līgumiem, kas tiek slēgti uz 12 (un atsevišķos gadījumos arī uz 60) mēnešiem ilgu periodu. Proti, vai ņemot vērā to, ka nomas pakalpojums tiek sniegts ilgstoši, ir pieļaujams izrakstīt rēķinu 1 reizi gadā par visu 12 mēnešu nomas periodu?

VID ATBILDE

VID secināja, ka grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti NEREGULĒ attaisnojuma dokumentu (rēķina) IZRAKSTĪŠANAS BIEŽUMU. Proti, ne Grāmatvedības likums, ne citi grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti NEIEROBEŽO attaisnojuma dokumentu izrakstīšanu par ilgāku pakalpojuma sniegšanas periodu. Turklāt Grāmatvedības likuma 13.pantā – kas noteic, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti ir iegrāmatojumi pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc attaisnojuma dokumenta saņemšanas – nosaka šo attaisnojuma dokumentu IEGRĀMATOŠANAS TERMIŅU, nevis to izrakstīšanas termiņu.

Tomēr rēķinu izrakstīšanas biežumu ierobežo PVN likums… Tādēļ, ja esat PVN maksātājs, tad uz Jums attiecās sekojošie termiņi.

PVN RĒĶINS

VID norāda, ka atbilstoši PVN likumam nodokļa rēķinu izraksta par noteiktu periodu, kurš nav ilgāks attiecīgi par vienu mēnesi, sešiem mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Tāpēc viena nodokļa rēķina izrakstīšana par 12 mēnešu periodu IR PIEĻAUJAMA, bet tikai par noteiktiem pakalpojumiem un ja:

1)šos pakalpojumus SNIEDZ CITAS DALĪBVALSTS NODOKĻA MAKSĀTĀJS (vai trešās valsts nodokļu maksātājs); un

2) PVN (atbilstoši PVN likuma 88. un 89.pantam) PAR ŠIEM PAKALPOJUMIEM MAKSĀ PAKALPOJUMU SAŅĒMĒJS; un

3) pakalpojums tiek sniegts pastāvīgi ilgstošā periodā, kas pārsniedz vienu gadu:

Pie šādiem pakalpojumiem ir pieskaitāmi:

1) biļešu iegāde kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes);

2) ar nekustamo īpašumu saistītie pakalpojumi, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojums;

3) citi pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta pirmo daļu (t.i., pakalpojuma sniegšanas vieta parasti ir tur, kur atrodas pakalpojuma saņēmējs, nevis pakalpojuma sniedzējs; tipiski B2B pakalpojumiem).

Savukārt gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts pastāvīgi ilgstošā periodā, tai skaitā nekustamā īpašuma nomas pakalpojums, bet uz to neattiecas neviens no iepriekš minētajiem gadījumiem, tad pakalpojuma sniegšanas periods NEDRĪKST BŪT ILGĀKS PAR SEŠIEM MĒNEŠIEM, līdz ar to nodokļa rēķins ir jāizraksta ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Tas nozīmē, ka 12 mēnešu periodā ir jāizraksta vismaz divi nodokļa rēķini.

UN JA ŠĪ KĀRTĪBA NETIEK IEVĒROTA? KAS NOTIEK AR PRIEKŠNODOKLI?

Izskatāmajā gadījumā nomas pakalpojuma sniedzējs bija Latvijas uzņēmums, tādēļ tas neatbilda tiem izņēmuma gadījumiem, kad rēķinu var izrakstīt arī retāk par reizi sešos mēnešos. Tomēr tas rada jautājumus – kas būs, ja rēķins tiks izrakstīts retāk? Vai VID būs tiesīgs šāda rēķina saņēmējam liegt atskaitīt priekšnodokli?

Šajā sakarā ir vērts minēt, ka līdzīgu jautājumu nesen izskatīja Eiropas Savienības tiesa. Lieta gan skāra jautājumu par preču piegādēm ES (nevis pakalpojuma sniegšanu). Tomēr tas nemaina lietas būtību, it sevišķi tāpēc, ka attiecībā uz preču piegādēm rēķinu jāizsniedz ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas ir pēc mēneša, kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.

Proti, nodokļu administrācija veica kāda uzņēmuma auditu, kura laikā konstatēja, ka uzņēmums PVN deklarēja rēķinus par preču iegādēm ES, kas notika vairāk kā 3-5 gadus pirms rēķina saņemšanas. Lai arī tā nebija uzņēmuma vaina, ka piegādātājs tik novēloti izrakstīja rēķinus, nodokļu administrācija uzskatīja, ka rēķina saņēmējam nav tiesības atskaitīt priekšnodokli par tik sen piegādātām precēm. Arī PVN deklarāciju korekcijas periods bija sen beidzies.

Tomēr Eiropas Savienības tiesa nepiekrita šādai formālai pieejai, uzskatot, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli rodas tikai tad, kad prece tika piegādāta un izsniegts rēķins (arī tad, ja rēķins tika izrakstīts novēloti). Proti, tiesa norādīja, ka:

1) PVN neitralitātes pamatprincips prasa, lai tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN tiktu atzītas, pat ja nodokļa maksātāji nav izpildījuši noteiktas formālas prasības.

2) Tiesību atskaitīt PVN par preču iegādēm Kopienas iekšienē izmantošana taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs, rīkojoties labticīgi, faktiski ir saņēmis rēķinus, kas nepieciešami šo tiesību īstenošanai, atbilst PVN direktīvai un PVN neitralitātes principam. Tas tā ir pat tad, ja šis taksācijas periods ir vēlāks par periodu, kurā šīs iegādes ir veiktas, un ja tiesību uz PVN atskaitīšanu īstenošana notiek pēc termiņa, kurā varēja labot deklarāciju;

3) Tiesības uz PVN atskaitīšanu nevar atteikt tikai tādēļ, ka tās ir īstenotas taksācijas periodā, kas ir vēlāks par laikposmu, kurā tika veiktas preču iegādes Kopienas iekšienē, ja nodokļa maksātājs iepriekšējos taksācijas periodos NAV VARĒJIS IZMANTOT TIESĪBAS UZ NODOKĻA ATSKAITĪŠANU, JO VIŅA RĪCĪBĀ NAV BIJUŠI ŠO TIESĪBU ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMIE RĒĶINI.

Tādēļ nav izslēgts, ka VID varētu nepatikt šādi rēķini, tomēr ziniet, ka tiesas ieskatā labticīgam preču saņēmējam liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nevar.

Jūsu Alisa

27/04/2026

27/04/2026

DZĪVOKĻU UN KUSTAMAS MANTAS IZĪRĒTĀJIEM GATAVO PĀRSTEIGUMU

Meklējot solītos grozījumus par kapitāla pieauguma nodokļa likmi, uzdūros kādam interesantam likumprojektam, pie kura šobrīd tiek strādāts Ministru kabinetā. Tajā ir daudz kas interesants, tai skaitā arī kādi pārsteigumi dzīvokļu un kustamas mantas izīrētājiem.

NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Izīrējot nekustamo īpašumu vai kustamu mantu, Jums (t.i., fiziskai personai) ir divas iespējas, proti,:

1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai

2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

Lai piemērotu samazināto nodokļa likmi likums paredz, ka Jums ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, informēt par to VID. Bet ko darīt, ja Jūs nokavējāt šo termiņu? Vēl tālajā 2018.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un maksāt no šā ienākuma vien 10% IIN tiek saglabātas arī tad, ja minētais paziņošanas pienākums tiek izpildīts ar nokavēšanos. Galvenais, ka ir paziņots! Ja nē – tad jāmaksā IIN vispārējā kārtībā, tas ir, piemērojot 25,5%!

Izskatās, ka kopš tiem laikiem disciplīna nodokļu maksātāju vidū nav uzlabojusies, bet VID pacietības mēram ir pienācis gals. 😊 Tādēļ (teju pēc 8 gadiem) VID nolēma šo situāciju labot, nedisciplinētos nekustamā īpašuma un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus “sitot pa kabatu”!

PIESPIEDĪS!

Proti, ja šobrīd likums neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja nodokļa maksātājs IR izpildījis likumā noteikto pienākumu – paziņot VID par nereģistrēto saimniecisko darbību (jeb nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izīrēšanu vai iznomāšanu)- taču novēloti, tad turpmāk šī situācija tiks mainīta.

Proti, likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs 5 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas neinformēs VID par paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, tad:

1) līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms vispārējā kārtībā - jeb, piemērojot 25,5% (vai 33%) IIN likmi;

1) Savukārt, ar paziņotās saimnieciskās darbības reģistrēšanas dienu – 10%.

IR ARĪ LABĀS ZIŅAS!

Taču ir arī labās ziņas paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem! Beidzot plānots sakārtot absurdo situāciju IIN piemērošanā atkarībā no noslēgtā līguma veida. Proti, pašlaik, noslēdzot īres līgumu, kas paredz, ka ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām (piemēram, komunālie maksājumi, maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.) tiek veikti DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM, KURŠ TĀLĀK JAU PATS VEIC ŠOS MAKSĀJUMUS, minētie maksājumi TIEK IETVERTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMOS (un secīgi tos arī ir jāapliek ar IIN 10%).

Savukārt, ja īrnieks minētos maksājumus (t.i., komunālos maksājumus par elektrību, gāzi, apkuri, ūdeni utml.) veic tieši pakalpojumu sniedzējiem, minētās summas NETIEK IETVERTAS dzīvokļa īpašnieka saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Likumprojekts paredz, ka personām, kas ir izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos NETIEK IETVERTI ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (piemēram, komunālie maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.). Minētais nozīmē to, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā, ar nodokli APLIEKAMAIS OBJEKTS BŪS TIKAI LĪGUMĀ NOTEIKTĀ NOMAS MAKSA.

Attiecīgi juridiskajai personai, veicot maksājumu telpu nomniekam, kuram ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, IIN ieturējums, būs jāveic tikai no izmaksātās nomas maksas.

Turklāt, tiek paredzēts, ka tiesību norma, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, būs piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri! 😊

Atgādinu, ka tas šobrīd ir vēl tikai likumprojekts, kurš vēl nav sasniedzis Saeimu, taču ļoti ticami, ka pavisam drīz… pavisam, pavisam drīz šī kārtība varētu stāties spēkā!

Taču šīs nav vienīgās ziņas, kuras skars nekustamo īpašumu un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus! Ir vēl! Par to tad nākamajā reizē.

Jūsu Alisa Leskovica

05/03/2026

17/02/2026

👪 Informējam, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

ℹ️ Vairāk informācijas: https://bit.ly/4c4LL8Z