AGIJA / personīgās finanses - saprotamā valodā

30/08/2023

ℹ️ Kas ir brokeris?
Dzirdam ļoti dažādus priekštatus, kas tad apdrošināšanā ir brokeris un kāpēc tāds ir vajadzīgs, bet kā tad ir patiesībā?

⚜️ Aģents un brokeris NAV viens un tas pats. Apdrošināšanas aģents pārstāv konkrētās kompānijas intereses, bet brokeris pārstāv klienta intereses.
⚜️ Brokera darbs sākas ar izpratni par klienta vajadzībām un iespējām, sekojoši, radot atbilstošāko risinājumu.
⚜️ Sadarbības pamatā ir iespēja salīdzināt vairāku apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu, lai pārliecinātos par atbilstību klienta prasībām.
⚜️ Šī persona kļūst par problēmu risinātāju un personīgo atbalstu visos, ar apdrošināšanu, saistītos jautājumos.
⚜️ Konsultēšana, izskaidrošana, atbildes uz jautājumiem un risinājuma meklēšana NAV maksas pakalpojums!
⚜️ Jūsu tiešās saistības/līgumi ir tieši ar apdrošinātāju, nevis brokeri personīgi.
⚜️ Pašam personīgi vairs nav jāmeklē informācija un jālauza galva tās pārpilnībā, uzticat savus jautājumus kompetentai personai.

💎 Atrodi savu personīgo brokeri un atstāj finanšu drošības jautājumus profesionālim, kuram vari uzticēties!

15/06/2022

💣BOMBSHELL!!💣

Nopludināta saruna starp Džoniju Depu un Amberu Hērdu, kas notika tiesas procesa beigās!

Sarunas transkripts:

Ambera: “Džonij... Čau! Vai vari pagriezties un paskatīties uz mani?”

Deps: (noliec galvu.)

Ambera: “Parunājam, Džonij... Parunā ar mani.”

Deps: (pagriežas tuvāk advokātam, un viņa advokāts krata galvu.)

Ambera: “Man ir, par ko ar tevi parunāt.”

Deps: (ar nolaistu galvu: Man nav, par ko ar tevi runāt.)

Ambera: “Lūdzu, paskaties uz mani!”

Deps: “Visu gaišu, Ambera!”

Ambera: “Pastāsti man kaut ko, Džonij, vai tu joprojām mani mīli?”

Deps: (klusē.)

Ambera: “Vai tu joprojām mani mīli, Džonij?”

Deps: paceļ galvu, skatās viņai tieši acīs un saka:

“Ambera, šī varētu būt pēdējā reize, kad mēs runājam, tāpēc, lūdzu, ieklausies manī ļoti uzmanīgi. Ja Tev ir nepieciešams personīgais konsultants finanšu sektorā, vēlies sākt uzkrāt un apdrošināties, zvani Agijai 28808292 ! ”

26/05/2022

Labs jautājums! 🤔

☝️Iespējas, ko sniedz dzīvības Latvijā netiek izmantotas pietiekami aktīvi.📊Kopumā savu dzīvību Latvijā ir apdrošinājuši nedaudz vairāk kā 226 tūkstoši cilvēku, kas ir tikai 12% no kopējā iedzīvotāju skaita.

✅Ja ES dalībvalstīs dzīvības apdrošināšana ir lielākais apdrošināšanas veids un veido vidēji ap 60% no visa apdrošināšanas tirgus, tad Latvijā dzīvības apdrošināšana pērnā gada beigās veidoja vien 26% no visa apdrošināšanas tirgus.

Tāpat varam salīdzināt vidējās dzīvības apdrošināšanas prēmijas uz vienu iedzīvotāju ES vidēji un Latvijā – tie ir 1100 eiro ES pret 80 eiro Latvijā. Attiecība ir četrpadsmit reizes par sliktu Latvijai. Vai mūsu dzīvības, mūsu tuvinieku pasargātas nākotnes ir tik maz vērtas?🤔

09/05/2022

✅️Arī es, savu klientu lokā, esmu ievērojusi tieši tendenci sākt domāt vairāk par savu finansiālo labklājību un dzīvības un/vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas nepieciešamību!
Katra situācija mums apkārt veido pārdomas par noteiktiem dzīves aspektiem un par to sakārtotību, vai tieši pretēji. Tādas pārdomas var veidot globālas situācijas, gan arī ļoti klātesošas (kāda cilvēka trauma, nāve, vai finansiāla bezspēcība).
🔥Galvenais ir atrast individuālai situācijai piemērotāko risinājumu!

🔎Kā cilvēku rūpes par savu un savas ģimenes nākotni ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija?‼️Aptaujā noskaidrojām, ka pandēmija ir likusi 19% respondentu vairāk domāt par finansiālā drošības spilvena izveidi un 3% – iegādāties dzīvības apdrošināšanu.☝️Tomēr 70% aptaujāto atzina, ka pandēmija nav mainījusi viņu uzkrājumu veidošanas paradumus.

05/05/2022

Visbiežāk vecāku mērķis ir tieši bērnu izglītība. 🎓
Tātad apskatīsim šodien, kā tas izskatās no finansiālā viedokļa.

Ir četri iespējamie scenāriji, lai bērns spētu studēt izvēlētajā izglītības programmā:
1️⃣ Vecāku finanses ir pietiekamā apmērā, lai reālajā momentā apmaksātu studijas pilnā apmērā.
2️⃣ Jaunietis uzsāk savu pieaugušā dzīvi ar pirmo kredītu, kas tiks apmaksāts turpmākos 10 gadus pēc studiju absolvēšanas.
3️⃣ Students ir spējīgs apvienot mācības ar labi apmaksātu darbu, tādējādi veicot studiju apmaksu pašam no savas kabatas.
4️⃣ Vecāki jau savlaicīgi plāno šos lielos izdevumus un veido uzkrājumu.

Apskatīsim situāciju skaitļos:
💲 Pieņemsim, ka vidēji augstākā izglītība (piem. bakalaurs) visā studiju periodā izmaksā 12 000€ [3 000€ gadā - 4 gadi]
➗️Ja mēs burtiski sadalītu šādas izmaksas mēnesī, pieņemot, ka studiju maksu tas nesadārdzina, tie ir 250€
〽️ Uzņemoties studiju kredītu, par šādu studiju maksu, pēc absolvēšanas turpmākos 10 gadus ir jāveic ikmēneša maksājums 121€ apmērā = 14 520€
ℹ️ Vecāki, izmantojot uzticamu uzkrājuma/investīciju pārvaldnieku, var atlikt 80€ mēnesī un 10 gados uzkrāt nepieciešamo summu, lai apmaksātu studijas pilnā apmērā.
⚠️ aprēķini ir veikti aptuveni un nav ņemami vērā par precīziem un nemainīgiem.

✅️ Apskatot šos scenārijus, secinām, ja vecāki laicīgi plāno bērna izglītību un vēlas viņu pasargāt no finansiāla sloga, gudrākais lēmums ir uzsākt veidot uzkrājumus laicīgi. (Kā parāda skaitļi, arī finansiāli izdevīgākais variants)
✅️ Uzkrājumu/investīciju pārvaldnieku izvēlieties tikai pēc padziļinātas izpētes un salīdzināšanas.
✅️ Nākotnes labklājība lielākajā mērā ir atkarīga no šodienas lēmumiem!
✅️ Izvēlēties labāko konsultantu šajos jautājumos.

*Ne visos izglītības virzienos ir pieejamas budžeta vietas, kā arī to skaits ir ierobežots.
**Katra situācija ir unikāla un mēdz būt dažādi izņēmumi.

Vai Tev šis ieraksts šķita noderīgs? 🙂

💙 spied "patīk", dalies ar šo ierakstu, raksti komentārus un sagaidi aizvien vairāk lietderīgas informācijas ierakstos.

03/05/2022

Bieži saņemu jautājumus, kā šī brīža situācija ietekmē cilvēku lēmumus finanšu drošības jautājumos.
Šeit LAA un Norstat veiktās aptaujas dati.

📊Notikumi Ukrainā ir likuši daudziem Latvijas iedzīvotājiem aizdomāties par savu un savas ģimenes finanšu un juridisko drošību un veikt pasākumus tās uzlabošanai – ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju tā ietekmē ir sākuši veidot uzkrājumus, ir apdrošinājuši dzīvību vai veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un Norstat veiktā aptauja.

“Reālas rūpes par nākotni nereti cilvēku dienaskārtībā nonāk tieši pēc kritiskām un sarežģītām situācijām – tā iebrukums Ukrainā, bet pirms tam arī Covid-19 pandēmija acīmredzami piespieda daudzus Latvijas cilvēkus apstāties un saprast, ka rītdiena viņiem pašiem un viņu ģimenei var izrādīties pilnīgi citāda nekā šodiena. Tādēļ, lai arī skumīgu iemeslu dēļ, bet tomēr pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mazliet vairāk domājam par nākotni,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.


@